Inflācijas 2% mērķrādītāju izdosies sasniegt 2025.gada otrajā pusgadā, trešdien Latvijas Bankas tautsaimniecības konferences "Recepte ekonomikas izaugsmei" atklāšanā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
"Mūsu kā vienas no eirozonas centrālajām bankām uzdevums ir uzturēt cenu stabilitāti, sasniedzot 2% inflācijas mērķrādītāju vidējā termiņā. (..) Mēs esam apņēmušies sasniegt 2% mērķrādītāju, un mēs to paveiksim. Mūsu pašreizējās prognozes liecina, ka tas notiks 2025.gada otrajā pusgadā," teica Kazāks.
Viņš skaidroja, ka gan ekonomikas izaugsmi, gan inflāciju vai deflāciju nosaka kopējā pieprasījuma un kopējā piedāvājuma sarežģītā mijiedarbība, bet to savukārt ietekmē ne tikai monetārā politika - patiesībā monetārā politika var tikai nedaudz ietekmēt kopējo piedāvājumu vai neietekmēt to vispār.
Vienlaikus fiskālās un strukturālās politikas galvenais mērķis nav cenu stabilitāte, atzina Kazāks. Bet, ja fiskālā un strukturālā politika būs pretrunā monetārajai politikai, cenu stabilitātes mērķa sasniegšanai būs vajadzīgs ilgāks laiks, un ceļš uz to varētu būt nestabilāks, un tas nenāks par labu ne uzņēmumiem, ne mājsaimniecībām, skaidroja Latvijas Bankas vadītājs.
Viņš norādīja, ka Latvijā bieži mēdz raudzīties uz ekonomikas izaugsmi no ienākumu konverģences skatpunkta un ekstrapolēt datus, lai noskaidrotu, kad iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju varētu sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni. Kazāka ieskatā tiekšanās pēc vidējā līmeņa ir diezgan minimāls mērķis, bet arī to, visticamāk, nevarēs sasniegt pašreizējo politiku īstenošanas apstākļos.
Kopumā kopš neatkarības atgūšanas 1990.gadā Latvijas konverģences stāsts bijis visai iespaidīgs, atzina Kazāks. Tomēr lielākā daļa šā stāsta attiecas uz laiku pirms globālās finanšu krīzes. Pērn ienākumi uz vienu iedzīvotāju pirktspējas paritātes izteiksmē bija 73% no ES27 vidējā rādītāja, un pēdējo 10 gadu laikā konverģences temps Latvijā bijis tikai viens procentpunkts gadā.
"Pat ja pieņemtu, ka nākotnē valsts ekonomikas izaugsme kaut kādā veidā varētu turpināties pašreizējā tempā, ko nekādā ziņā nevar garantēt, tas nozīmētu, ka Latvija ES vidējo ienākumu līmeni varētu sasniegt aptuveni līdz 2050.gadam," teica Kazāks.
Turklāt viņš norādīja, ka gadījumā, ja eirozonas izaugsme būtu 1% gadā un Latvijai izdotos panākt viduvēju kāpuma tempu - 2% -, tas nozīmētu tuvināšanos vidējam rādītājam. Bet tā būtu gan eirozonas, gan Latvijas neveiksme, jo tad eirozona nevarēs iet kopsolī ar Amerikas vai Āzijas attīstīto valstu izaugsmi.
Lai atjaunotu izaugsmi ekonomikā ES kopumā un konkrēti Latvijā, pirmkārt un galvenokārt ekonomikas izaugsmes receptē jāņem vērā ekonomiskās sistēmas pilnīga dekarbonizācija, kas jāveic nākamajai paaudzei, uzsvēra Kazāks.
Lai to panāktu, politikas veidotājiem vajadzēs atteikties no klimatam nedraudzīgām darbībām un atbalstīt klimatam draudzīgas jeb mazoglekļa darbības, vienlaikus pasargājot visneaizsargātākos sabiedrības locekļus, skaidroja Kazāks. Tomēr joprojām tiek subsidēts fosilais kurināmais, savukārt atjaunojamās enerģijas projekti saskaras ar birokrātiskiem šķēršļiem. ES ir spēcīga sociālās aizsardzības sistēma, taču Kazāks atzīst, ka ne visi, kas saskaras ar klimata pārejas radītu darbības pārtraukšanu, saņems kompensācijas - tam vienkārši trūks resursu. Pārāk dāsnas kompensācijas palēninās arī pārmaiņu stimulus.
Klimata pāreja un tehnoloģiskās pārmaiņas izvirza jautājumu par strukturālām izmaiņām ekonomikā. Kazāks uzsvēra, ka nav pamata gaidīt, ka dekarbonizācija var notikt tikai jau esošajās nozarēs. Dažu veco nozaru darbība būs jāsašaurina, un dažas nozares būs jāaizstāj ar jaunām.
Otrkārt, ārējā vide kļuvusi daudz nelabvēlīgāka, sacīja Kazāks. Vardarbīgi konflikti uzliesmo biežāk un plašākā mērogā. Latvijai kā NATO dalībvalstij tiek nodrošināts augstākais iespējamais drošības līmenis, kamēr mūsu tuvākajā kaimiņreģionā Ukrainā joprojām notiek plaša mēroga karš pret nepamatotu un neprovocētu Krievijas agresiju. Kazāks uzsvēra, ka šis ir galvenais iemesls, kāpēc steidzami jāatjauno izaugsme ekonomikā.
"Spēcīgāka ekonomika stiprina sabiedrību. Nelabvēlīgā vide nekur nepazudīs, un mums joprojām jāatbalsta Ukraina, kā arī jāturpina ieguldīt mūsu pašu aizsardzībā," teica Kazāks.
Latvijas Bankas vadītājs skaidroja, ka pastāvīgo ģeopolitiskās situācijas pārmaiņu ietekmē jāpieņem, ka dažas ekonomiskās izaugsmes receptes sastāvdaļas nebūs tik ātri un lēti pieejamas kā iepriekš.
"Ja mums dota izvēle starp mazāku efektivitāti un mazāku drošību un mēs izvēlamies mazāku drošību, mēs saņemsim abas. Rūpes par drošību ir svarīgākas par vienkāršiem efektivitātes apsvērumiem. ES nepieciešams gan dažādot piegādes ķēdes, gan izstrādāt produktus tā, lai mazinātu atkarību no konkrētiem piegādātājiem, īpaši - ja tie nav draugi vai sabiedrotie," pauda Kazāks.