Viņš papildināja, ka tas ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem, galvenokārt no finansējuma pieejamības.
"Es pašlaik neuzdrošinos teikt "mēs izdarīsim", jo ir daudz apstākļu, kas ir ārpus mūsu kā darbu organizētāju kontroles un iespējām, bet savienoties ar Lietuvu ir iespējams 2028.gadā. Savukārt savienojums ar Igauniju būtu 2030.gads," norādīja Vingris.
Tāpat EDzL vadītājs atzīmēja, ka katra Baltijas valsts ir izvēlējusies atšķirīgu pieeju dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai.
"Kad mēs Latvijā un Igaunijā taisnojām līniju Meitene-Valka/Valga-Tartu, ko sauca par "Rail Baltica 1", lietuvieši jau būvēja Eiropas platuma sliežu infrastruktūru - ne ātrgaitas, bet tomēr. Tā viņi nonāca priekšā citiem. Otra lieta ir īpašumu atsavināšanas normatīvi, kas ļauj Lietuvā īpašumus atsavināt ar mazāku birokrātijas slogu," skaidroja Vingris.
Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvijā "Rail Baltica" būvniecība sākta ar sarežģītākajiem un laikietilpīgākajiem projektiem - Rīgas centru un lidostu. Savukārt igauņi būvniecību izvēlējās sākt ar tiltiem un pārvadiem.
"Rezultātā es uzdrošinos teikt, ka vienalga nav tā, ka kāds kādam būtu priekšā. Tad, kad mēs sāksim būvniecību Iecavā, visdrīzāk, priekšā izvirzīsies Latvija," papildināja Vingris.
Tāpat Vingris atzīmēja, ka pašlaik Lietuvā būvdarbi jau notiek Neres upes tilta apkaimē, kas ir virziens uz Latviju.
"Nobīde no termiņiem ir, bet savienojums ar Lietuvu jebkurā gadījumā būs ātrāk nekā visas "Rail Baltica" trases pabeigšana. Tad sekos ziemeļu virziens," piebilda Vingris.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri