• Alise,
  • Auce
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ašeradens: «Lētās naudas laiks ir beidzies»

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 13:19, 06.11.2023


Lētās naudas laiks ir beidzies, un turpmākajos gados gan valsts parāda apkalpošanas izmaksas, gan valsts aizņemšanās cena pieaugs, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).


Foto: LETA

Ministrs uzsvēra, ka Latvijas valsts parāds joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalstu vidū.

Sagaidāms, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās būs 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nākamajos gados parāda līmenis stabilizēsies ap 41% no IKP. Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais parāda nosacījums (60% no IKP) vidējā termiņā tiks ievērots.

Nākamajos trijos gados Latvijai ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības 5,5 miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka kopš 2022.gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi, informēja Ašeradens.

Piemēram, valsts parāda apkalpošanai 2022.gadā tika tērēti 167 miljoni eiro, šogad - 202 miljoni eiro, bet 2024.gadā tie būs jau 362 miljoni eiro, bet 2025. un 2026.gadā - 498 miljoni eiro ik gadu.

Atbilstoši valdības aizņēmumu atmaksas grafikam nākamgad jāatmaksā 1,633 miljardi eiro, 2025.gadā - 1,862 miljardi eiro, bet 2026.gadā - 2,02 miljardi eiro.

Ašeradens sacīja, ja līdz šim Latvija vairākus gadus starptautiskajos finanšu tirgos varēja aizņemties ar "nulle komats" procentu likmēm, tad patlaban par šādām likmēm var aizmirst un turpmāk aizņemšanās likmes būs 3-4-5% līmenī. "Naudai būs cita cena, un tā augs. Lētās naudas laiks ir beidzies," piebilda Ašeradens.

Jau ziņots, ka valdība 1.novembrī atbalstīja 2024.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.

Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 19,1 miljarda eiro apmērā. Tādējādi 2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžeta deficīts 2025.gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026.gadā 0,9% no IKP.

Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.

Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.

Salīdzinot ar 2023.gada budžetu, 2024.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024.gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,016 miljardus eiro, bet izdevumi 12,148 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,761 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi 4,356 miljardu eiro apmērā.

Paredzēts, ka Saeima par budžeta pakotnes likumprojektu nodošanu vērtēšanai komisijās lems 9.novembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā - 16.novembrī, bet otrajā, galīgajā lasījumā tos sāks skatīt 7.decembrī.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Finansējums tiks piešķirts kokapstrādei, mēbeļu nozarei, farmaceitikai (+VIDEO)

Aizdevums ar kapitāla atlaidi lielu investīciju projektu īstenošanai paredzēts vidējiem un lieliem komersantiem.

Ekonomika LTV plāno par nepilniem 10 000 eiro veikt veco alumīnija logu apkopi

VSIA "Latvijas Televīzija" (LTV) plāno par nepilniem 10 000 eiro veikt veco alumīnija logu remontu un apkopi, liecina informācija Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS).

Ekonomika Āboltiņa: Latviju interesē piesaistīt Nīderlandes investīcijas

Latviju interesē piesaistīt Nīderlandes investīcijas augsto tehnoloģiju un zaļās enerģijas nozaru izaugsmē, aģentūrai LETA norādīja jaunā Latvijas vēstniece Nīderlandē Solvita Āboltiņa.

Lasiet arī

Sabiedrība Latvijā 40% iedzīvotāju krāj skaidru naudu

Lai arī gandrīz trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju tur savus uzkrājumus krājkontā vai krājrīkā, kā arī veic termiņnoguldījumu, liela daļa aptaujāto - 40% - arvien krāj skaidrā naudā, informē "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.

Ekonomika Latvijā 22% iedzīvotāju vispār nav uzkrājumu

Finanšu uzkrājumi ir 69% Latvijas iedzīvotāju, tomēr 15% nespētu no tiem iztikt ilgāk par vienu mēnesi, un katram piektajam jeb 22% vispār nav uzkrājumu, informē "SEB bankas" pārstāvji, atsaucoties uz aptaujas "Finanšu drošības indekss" datiem.

Ekonomika Oxfam: Piecu pasaulē turīgāko cilvēku bagātība kopš 2020.gada dubultojusies

Pasaules pieci turīgākie cilvēki kopš 2020.gada vairāk nekā dubultojuši savu bagātību, secināts starptautiskās humānās palīdzības organizācijas "Oxfam" ziņojumā.

Ekonomika Šogad vairāk Latvijas iedzīvotāju uzticēs savu naudu bankām (+VIDEO)

Ieradums ātri šķirties no naudas, kas raksturīgs inflācijas kāpumam, kļūst par pagātni.