Banku analītiķi: Latvijas rūpniecība saskaras ar pieprasījuma vājumu

Ekonomika
VS.LV 17:08, 03.11.2023 0

Latvijas rūpniecība saskaras ar pieprasījuma vājumu, un uz nākotni vērstie rādītāji liecina par turpmāku vājumu apstrādes rūpniecībā, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

 

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe norāda, ka apstrādes rūpniecībā bez pārmaiņām - stabili vājā pozīcija turpina stabili vājināties, nenoteiktība arvien saglabājas nenoteikta, un pieprasījums pieprasa vāji. Kopumā trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni apstrādes rūpniecības izlaide sarukusi par 0,9% pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem.

Puķe skaidro, ka būvniecība Skandināvijas valstīs, Vācijā un citviet eksporta tirgos nīkuļo. Attiecīgi pieprasījums pēc Latvijā ražotajiem kokmateriāliem, metāla konstrukcijām un nemetālisko minerālu izstrādājumiem ir vājš. Arī cenas ir nokritušas no rekordaugstumiem un mazina pelnītspēju ar būvniecību saistīto preču ražotājiem.

Pamazām pierimuši arī retie optimisma viļņi, kas cerēja uz pārpildīto noliktavu iztukšošanos un mērena pieprasījuma atjaunošanos, atzīst Puķe. Labāka situācija ir tiem ražotājiem, kas ražo infrastruktūras būvēm nepieciešamos izejmateriālus, jo valsts investīcijas daudzviet ir vienīgais stabilais būvniecības vilcējspēks.

Latvijas Bankas ekonomiste norāda, ka nekas īpaši iepriecinošāks neiezīmējas arī citās nozarēs. Ne tik sen ražotājiem bija jānoturas negaidītu un mainīgu problēmu barjerskrējienā - pandēmijas šoks, piegāžu ķēžu pārrāvumi, kara izraisītais cenu lēciens un sankciju izcirstais robs ierastajās piegāžu ķēdēs. Pēc šāda izaicinājumu maratona var ar zināmu optimismu paskatīties uz vecumveco problēmu atjaunošanos - darbaspēka trūkums un energoizmaksu ietekme. Šo problēmu pieminēšana izskan arvien biežāk nozaru pārstāvju vēstījumos.

Arī kopējais apstrādes rūpniecības izlaides apjoms pagaidām turas virs pirmspandēmijas "normālā" 2019.gada līmeņa - pavisam nedaudz, bet tomēr ražojam vairāk.

Tomēr Puķes ieskatā vēl nevar teikt "Hop!", jālūko, ko atnesīs Tuvo Austrumu vēji. Ekonomiste uzskata, ka šobrīd gan nav pamata domāt, ka tas kā būtiski negatīvi var atsaukties uz Latviju - Izraēla un blakus esošās valstis kā ārējās tirdzniecības partneri nav Latvijai un pat visai Eiropai nozīmīgi. Tomēr ne vienmēr visas tiešās un netiešās ietekmes var precīzi novērtēt, tāpēc labāk nepārsteigties ar secinājumiem, jo Latvija kā maza un atvērta ekonomika šūpojas līdzi globālajiem notikumiem.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka uz nākotni vērstie rādītāji liecina par turpmāku vājumu apstrādes rūpniecībā. Oktobra apstrādes rūpniecības PMI indekss liecina, ka globālās ražošanas aktivitāte ceturtā ceturkšņa sākumā turpināja samazināties. Pasaules apstrādes rūpniecības PMI izlaides indekss samazinājās no 49,7 septembrī līdz 48,9 oktobrī, kas nozīmē, ka aktivitāte saruka jau trešo mēnesi pēc kārtas.

Tomēr globālais rādītājs ietver ievērojamas atšķirības starp ekonomikām, skaidro Gašpuitis. Indijas PMI indekss bija ārkārtīgi spēcīgs. Eiropā, kur ekonomika saskaras ar sarežģītiem izaicinājumiem, PMI indekss daudzviet bija krietni zem 50 atzīmes - un liecina par tālāku aktivitātes samazināšanos. Ķīnā vidējais rādītājs negaidīti kritās un arī norāda uz ekonomiskām grūtībām. Ķīnas ekonomikas lejupslīde apgrūtina situāciju Eiropā, jo Eiropas rūpniecības sektors ir vairāk atkarīgs no Ķīnas tirgus nekā ASV. Visbeidzot, nelielais ASV apstrādes rūpniecības PMI pieaugums bija pretrunā ar ISM indeksa kritumu, kas arī norāda uz visai komplicēto situāciju starp nozares uzņēmumiem.

Gašpuitis informē, ka sarežģītā ārēja vide caur eksportu tuvākā pusgada laikā noturēs nozari lejupslīdes fāzē, sabremzējot arī daudzu nozaru attīstības plānus. Visizaicinošākie apstākļi valdīs kokapstrādes nozarē, kur atkopšanās iesāksies līdz ar būvniecības aktivizēšanos Eiropas tirgos, bet tas var buksēt visu nākamo gadu. Patīkami šā gada deviņos mēnešos pārsteigusi pārtikas rūpniecības izaugsme, kur pērn valdīja mīnusi.

"Lielai daļai nozaru svarīgs impulss nāks no vietējā tirgus, kur lielas cerības saistās ar Eiropas fondu ieplūdi un jācer, ka institūcijas nepievils. Perspektīvas ziemas mēnešos saglabāsies piezemētas un, visdrīzāk, uzlabosies nākamā gada otrajā ceturksnī, kad skaidrākas aprises iegūs tālākais ceļš procentu likmju samazinājumam," prognozē Gašpuitis.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš secina, ka apstrādes rūpniecības izlaide turpina pamazām planēt lejup, galveno noieta tirgu ekonomikām turpinot sajust procentu likmju palielināšanas ietekmi. Ražošana septembrī salīdzinājumā ar augustu samazinājās par 0,4%. Kritums gada griezumā par 4,6% bija nedaudz mazāks nekā pirmajos trīs ceturkšņos kopumā (-5,9%), bet tā ir bāzes efekta ietekme - arī pērnā gada izskaņā ražošana jau samazinājās. Tobrīd lielākā rūpe bija ražošanas izmaksas, bet šogad arvien lielākas rūpes sagādā pieprasījuma vājums.

Panākumus turpina nostiprināt pārtikas rūpniecība, strauji augot mēneša griezumā (+1,9%). Tās gada pieaugums bija 6%. Atskaitot atsevišķus mēnešus, kad vēl lielākus plusus radīja ražošanas kāpumi pēc pandēmijas radītājiem traucējumiem, tas bija straujākais kāpums kopš 2017.gada novembra, informē Strautiņš. It kā veiksmīgs mēnesis bijis arī kokapstrādei (+2,3% pret augustu), bet līdz šīs nozares krīzes beigām vēl ir ļoti tālu, gada izmaiņu rādītājs septembrī bija -6,2%. Arī metālapstrāde auga mēneša griezumā (+0,2%), panākot pirmo gada pieaugumu (+3,0%) kopš pērnā gada augusta.

Tātad trīs lielākās nozares mēneša griezumā kāpināja ražošanu, tomēr apstrādes rūpniecība kopumā saruka, jo strauji samazinājās izlaide vairākās mazākās nozarēs - apģērbu ražošana (-9,3%), papīra izstrādājumi (-6,3%), ķīmijas rūpniecība (-8%).

Strautiņš informē, ka lejupslīdi rūpniecībā šogad, pirmkārt, nosaka kritums kokapstrādē un mēbeļu rūpniecībā, minerālu ražošanā, abās vieglās rūpniecības nozarēs (tekstils un apģērbi), poligrāfijā. Ražotājiem šo lejupslīdes līkni augšup liekt saviem spēkiem ir ļoti grūti. Ekonomists norāda, ka Latvijas rūpniecība saskaras ar pieprasījuma vājumu, ko nosaka lejupslīde Eiropas būvniecībā, arī pieprasījuma pārsātinājums dažos patēriņa tirgu segmentos, kas ir problēma poligrāfijai, daļēji arī mēbeļu rūpniecībai.

Pieprasījums būs nelabvēlīgs faktors arī šī gada izskaņā un, visticamāk, arī visu nākamo gadu, prognozē Strautiņš. Procentu likmes ir sasniegušas augstāko punktu, pēc dažu mēnešus stabilitātes perioda tās varētu strauji samazināties nākamā gada otrajā pusē, bet pēc tam vēl paies brīdis, līdz Latvijas ražotāji to sajutīs.

Strautiņš uzskata, ka arī šomēnes īpaša uzmanība ir jāpievērš kokapstrādei, tāpēc, ka šīs nozares drāma stipri ietekmēs rūpniecības kopējos rādītājus tuvākā gada laikā, bez tās atlabšanas rūpniecībai būs grūti iziet no lejupslīdes perioda. Tajā arī koncentrēti atspoguļojas globālās makroekonomiskās situācijas īpatnības.

Ekonomists skaidro, ka dažādos kokapstrādes segmentos situācija ir diezgan atšķirīga. Saplākšņa un enerģijas produktu tirgi joprojām ir diezgan labvēlīgi, elektrības izmaksu samazinājums šiem uzņēmumiem palīdz justies komfortabli. Taču šie ir grūti laiki uzņēmumiem, kas pārstrādā skujkoku lietkoksni, galvenokārt zāģmateriālu un mēbeļu ražotājiem. Tie tiek spiesti no divām pusēm., un pārdošanas cenas ir ļoti nepievilcīgas.

Signāli par noieta tirgu nākotni, pirmkārt, būvatļauju izsniegšana Eiropā, vēsta, ka pārdošanas ienākumi drīzāk vēl saruks, norāda Strautiņš. Nozare to ietekmēt nevar, ar to varēja rēķināties, uzkrājot naudas rezerves labajos laikos, ko daudzi arī darīja. Izmaksu pusē galvenā problēma ir augstās apaļkoku cenas ilgtermiņa līgumos, kuras paši nozares uzņēmumi nosolīja mājokļu būvniecības buma laikā pandēmijas periodā. Šīs cenas apmēram par 50% pārsniedz gan cenas, ko par baļķiem maksā konkurenti Zviedrijā, gan šī brīža tirgus cenas Latvijā.

Strautiņš skaidro, ka šī situācija it kā ir labvēlīga nodokļu maksātājiem, viņi koksnes produktu tirgus lejupejas laikā turpina caur valsts budžetu saņemt labus ienākumus no valstij piederošajiem mežiem. Var arī teikt, ka šī situācija ir pašu ražotāju kļūdu rezultāts, taču šādā veidā tiek nodarīts paliekošs kaitējums nozarei, kas ir ļoti svarīga daļa no ekonomikas plašos valsts apvidos. Darbavietu samazinājums lietkoksni pārstrādājošajos uzņēmumos šoziem varētu tuvoties piektdaļai, nodarot paliekošu kaitējumu nozares ražošanas potenciālam, uzskata Strautiņš.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka vājš globālais pieprasījums, inflācija, augstās energoresursu cenas, procentu likmju kāpums, kā arī relatīvi lielais preču krājumu līmenis, kas pasaulē daudzās rūpniecības nozarēs izveidojies kopš pandēmijas beigām, šogad ir negatīvi ietekmējis Latvijas rūpniecību, kur jau vairāk nekā gadu turpinās lejupslīde.

Ekonomists norāda, ka kopš 2022.gada sākuma ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā sarukuši par vairāk nekā 8%, kas ir gandrīz tikpat liels kritums, kādu rūpniecība piedzīvoja Covid-19 pandēmijas pirmajos mēnešos.

Ražošanas apjomi rūpniecībā šogad samazinās ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, kā arī daudzās citās pasaules valstīs, un līdz gada beigām lejupslīde Latvijas rūpniecībā, visticamāk, turpināsies, uzskata Āboliņš. Pasaulē pieprasījums pēc precēm joprojām ir vājš, eirozonas ekonomika atrodas uz recesijas robežas un oktobrī ražotāju noskaņojums lielākajās pasaules ekonomikās atkal ir pasliktinājies.

Arī Latvijas rūpniecībā šī gada pēdējā ceturksnī ir samazinājies jauno pasūtījumu apjoms, norāda ekonomists. Tomēr ir arī labas ziņas - preču krājumu apjoms pasaulē beidzot ir sācis samazināties, un tas Āboliņam ļauj cerēt, ka nākamgad Latvijas rūpniecībā ir gaidāma stabilizācija un mērenas izaugsmes atgriešanās.

Vienlaikus atkopšanās rūpniecībā nākamgad, visticamāk, nebūs ļoti strauja, prognozē Āboliņš. Situācija pasaules ekonomikā ir neskaidra, izaugsme Eiropā ir apstājusies, ASV ekonomikā joprojām ir redzami recesijas draudi un straujais procentu likmju kāpums būtiski samazinājis aktivitāti būvniecībā. No jauna izsniegto būvatļauju apjoms eirozonā samazinās, savukārt Vācijā būvniecības nozare arvien vairāk ziņo par nepietiekamu pieprasījumu.

Arī Latvijā ar būvniecību saistītajās rūpniecības nozarēs ražošanas apjomi ir sarukuši ievērojami straujāk nekā citās nozarēs. Vienlaikus inflācija eirozonā strauji mazinās un tas ļauj finanšu tirgiem sākt pārskatīt prognozes par to, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu sākt mazināt procentu likmes. Ja vēl pirms mēneša pirmais procentu likmju samazinājums tika gaidīts tikai jūnijā, tad šobrīd finanšu tirgus vērtējumā pirmais ECB procentu likmju samazinājums varētu notikt jau nākamā gada aprīlī vai pat martā. Āboliņš uzskata, ka tas noteikti būtu pozitīvs impulss arī Latvijas rūpniecībai.

Jau ziņots, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad deviņos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājusies par 6% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp apstrādes rūpniecībā 2023.gada deviņos mēnešos bija kritums par 5,7%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija samazinājums par 20,6%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 3,9%.

2023.gada septembrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, rūpniecības produkcijas apmērs, pēc kalendāri koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,7%. Tostarp ražošanas apmēri ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē samazinājās par 20,9%, apstrādes rūpniecībā - par 4,6%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija pieaugums par 18,3%.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī

Ekonomika Zāļu ražotāju asociācija: «Valdība, šķiet, īpaši galvu nelauza»‎ (+VIDEO)

Ministra iecerē jāziedo būs gan valsts kapitālsabiedrībām, gan privātajiem uzņēmumiem, nosakot konkrētu peļņas procentus, kas jāiemaksā.

Ekonomika Rūpniecības produkcijas izlaide septiņos mēnešos Latvijā samazinājusies par 2%

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad septiņos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājusies par 2% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Latvijas kūdras nozare ir spēcīgs IKP resurss (+VIDEO)

Diskusijās tiks apskatītas tēmas par Latvijas zemes izmantošanu oglekļa kredītu uzkrāšanai.

Ekonomika Latvijas aizsardzības nozare ir izveidojusi kompetences centru (+VIDEO)

Uzņēmumu apgrozījums 2023. gadā bija 1,66 miljardi eiro.