• Ariadne,
  • Eleonora
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Visvairāk valsts atbalsta Covid-19 laikā saņēma azartspēļu kompānijas

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 09:02, 02.11.2023


Septiņi no desmit visvairāk valsts atbalstā saņēmušajiem uzņēmumiem Covid-19 laikā bija azartspēļu kompānijas, raksta žurnāls "Ir".


Foto: pixabay

Žurnāls informē, ka valsts Covid-19 laikā atbalstos izmaksāja kopumā 570 miljonus eiro 12 300 uzņēmumu, tādējādi vidējais atbalsta summai veidojot vairāk nekā 46 000 eiro. Taču 100 lielākie grantu ieguvēji ir tikuši pie kopumā vairāk nekā 77 miljoniem eiro, bet 18 uzņēmumu saņemtais grants pārsniedz miljonu.

Vienlaikus kopumā septiņi no desmit lielākajiem valsts atbalsta saņēmējiem bija spēļu zāļu īpašnieki.

Tostarp, pēc žurnāla "Ir" vēstītā, valsts grantos no 2020.gada beigām līdz 2022.gada pavasarim 1,9 miljoni eiro izmaksāti SIA "Joker LTD", 1,243 miljoni eiro izmaksāti spēļu zāļu "Zilais dimants" īpašniekam SIA "DLV", bet 1,169 miljoni eiro izmaksāti "Fenikss laimētavas" īpašniekam SIA "Alfor".

Seko izklaides parka "Avārijas brigāde" īpašniece SIA "Latvian Aamusement Agency", kurai atbalstā izmaksāts 1,151 miljons eiro, "OlyBet sporta bārs" īpašniece SIA "Ahti", kura pieder Igaunijas "Olympic Entertainment Group", - 1,15 miljoni eiro un azartspēļu kompānija SIA "Olympic Casino Latvia", kurai arī atbalstos izmaksāti 1,15 miljoni eiro.

Viesnīcu operatoram SIA "Mogotel" atbalstos izmaksāti kopumā 1,136 miljoni eiro, azartspēļu rīkotājam SIA "Admirāļu klubs" - 1,131 miljons eiro, SIA "Tērbatas sēta", kurai pieder bārs un viesnīca, kurā atrodas "Royal Casino" un kas pieder tai pašai īpašniecei, - 1,112 miljoni eiro, bet "Čili pizza" un "Lotte caffe" īpašniekam SIA "Tiamo grupa" atbalstos izmaksāts 1,1 miljons eiro.

Vienlaikus žurnāls atzīmē, ka azartspēļu kompānijas izmantoja arī citus valsts atbalsta veidus, piemēram, "Alfor" saņēma vēl papildus 2,9 miljonus eiro darbinieku dīkstāves pabalstiem un algu subsīdijām.

"Tikai īsu brīdi 2020.gadā no aprīļa līdz jūnija sākumam azartspēles bija liegtas gan klātienē, gan arī attālināti. Kopumā pandēmijas gados nozares apgrozījums kritās, tomēr tā ātri atgriezusies uz zaļa zara. Kaut arī spēļu zāļu skaits valstī sarucis aptuveni par trešdaļu (no 310 līdz 203) un spēļu automātu skaits pat par 40% - līdz 4999, cilvēki mainījuši paradumus un spēlē internetā," pauž žurnāls.

Tostarp žurnālā minēts, ka 2019.gadā azartspēļu licenci saņēmušo uzņēmumu apgrozījums bija 289 miljoni eiro, bet peļņa - 75 miljoni, savukārt 2020.gadā apgrozījums samazinājās par 33%, bet peļņa - par 64%, noslīdot līdz 27 miljoniem. Vienīgais mīnusu gads bija 2021., kad apgrozījums veidoja 114 miljonus eiro, taču nozare strādāja ar 9,8 miljonu eiro zaudējumiem. Tomēr jau pērn visu licencēto azartspēļu organizatoru apgrozījums pieauga līdz 245 miljoniem, bet peļņa sasniedza 62,5 miljonus eiro. Tostarp strauji pieauga ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm.

Tā laika ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV, vēlāk NA) nav piekritis intervijai par grantu programmas rezultātiem.

Īsā sarakstē viņš skaidrojis, ka lēmumus par nozaru ierobežošanu pieņēmusi operatīvā vadības grupa, bet viņš kā ministrs esot rūpējies, lai uzņēmumi varētu "pārziemot". Vaicāts, kāda bija viņa nostāja par azartspēļu biznesu, Vitenbergs norādījis: "Mana nostāja bija, ka viņiem, ievērojot drošības prasības, ir jādod iespēja strādāt, lai nebūtu pamata prasīt valsts atbalstu."

Arī toreizējais finanšu ministrs un tagadējais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) paudis uzskatu, ka nav pareizi uzņēmumus šķirot. "Azartspēles ir legāls biznesa veids. Tad vajadzēja paziņot, ka tas ir nelegāls bizness!" sacījis politiķis.

Tas, cik lielu summu azartspēļu nozare saņēmusi no valsts, norādot uz to, cik apjomīgs ir šis bizness un cik daudz cilvēku tajā nodarbināti, jo grantu summas rēķināja no iepriekš maksāto algu apjoma. Bijušais ministrs uzsvrēris, ka pandēmijas laikā ieviestā atbalsta mērķis bija nepieļaut iepriekšējās finanšu krīzes scenāriju, kad finansiālo grūtību dēļ valsti pameta aptuveni 180 000 cilvēku. Smagākajos brīžos valsts palīdzību saņēmuši pat 70 000 nodarbināto vienlaikus. "Bezdarba līmenis noturējās ļoti zems, kas arī bija mūsu mērķis," īstenoto politiku aizstāvējis Reirs.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Pasts ar SM apsver trīs stratēģiskos virzienus turpmākajam pasta nodaļu tīklam

Patlaban VAS "Latvijas pasts" ar Satiksmes ministriju (SM) apsver trīs stratēģiskos virzienus, kas iezīmētu turpmāko pasta nodaļu tīklu, aģentūrai LETA skaidroja pasta pārstāvji.

Ekonomika Latvijas medijus modernizēs un digitalizēs

Valdība otrdien atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) virzītos Ministru kabineta noteikumus, kas ar 5,7 miljoniem eiro paredz sekmēt Latvijas mediju digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālajā vidē.

Ekonomika PTAC visvairāk sūdzību pērn saņēmis par iegādāto preču kvalitāti

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) pagājušajā gadā visvairāk sūdzību saņēmis par iegādāto preču kvalitāti.

Ekonomika Valsts meži tiek veiksmīgi atjaunoti, vislabāk Kurzemē (+VIDEO)

Būtiski pieaudzis mašinizēti iestādīto platību apjoms, sasniedzot 997 hektārus.

Lasiet arī

Ekonomika Plānots no nākamā gada par 20% celt azartspēļu nodokļa likmi

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja valdības un Finanšu ministrijas (FM) virzītos grozījumus likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", kas paredz no nākamā gada par 20% celt azartspēļu nodokļa likmi.

Veselība Diskutēs kā palīdzēt azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem

Ceturtdien, 1.jūnijā, notiks diskusija par aktuālajām tendencēm un izaicinājumiem darbā ar azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem, informēja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā.

Ekonomika Azartspēļu organizētāji turpina pelnīt miljonus

Interaktīvo azartspēļu operatoru ienākumi šogad trešajā ceturksnī bija 28,759 miljonu eiro apmērā, kas ir līdzīgi kā šogad otrajā ceturksnī, bet par 8% mazāk nekā gada pirmajā ceturksnī, aģentūru LETA informēja Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrībā (LIAB).

Ekonomika Zviedru uzņēmums plāno iegādāties "Klondaikas" spēļu zāļu tīklu

Azartspēļu operators SIA "Optibet" plāno iegādāties spēļu zāļu un bāru tīkla "Klondaika" īpašnieku SIA "Furors", liecina informācija Konkurences padomes (KP) mājaslapā.