Transporta dekarbonizācijas krīze Latvijā draud ar būtiskiem budžeta tēriņiem, pauž Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija.
Asociācijā norāda, ka Eiropas Savienības (ES) nupat pieņemtā direktīva par atjaunojamo energoresursu (AER) veicināšanu nosaka mērķi visām dalībvalstīm, tostarp Latvijai, ka AER avotu daļai enerģijas galapatēriņā transporta nozarē līdz 2030.gadam ir jāsasniedz 29%.
Tādējādi, pēc asociācijā minētā, transporta dekarbonizācijā ir krīze, kas draud ar to, ka Finanšu ministrijai būs jāpērk emisiju samazināšanas kvotas no citām valstīm desmitiem miljonu eiro apmērā.
Asociācijā arī informē, ka tā ir vērsusies pie atbildīgajām institūcijām ar aicinājumu ieviest šogad 22.maijā Saeimas frakciju parakstīto sadarbības memorandu par Latvijas enerģētikas stratēģijas 2023.-2050.gadam izstrādes nepieciešamību.
Tostarp asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Stikāns skaidro, ka ir nepieciešams ieviest mehānismus pret krāpšanu un tādus sodus, kas novērš krāpniecību.
"No degvielas tirgus uzraudzības viedokļa, ir svarīgi saglabāt biodegvielas obligātā piejaukuma prasības benzīnam un dīzeļdegvielai, lai, fiziski ņemot degvielas kvalitātes paraugus, attiecīgās valsts iestādes varētu konstatēt, ka biodegvielas sajaukšana patiešām notiek," atzīmē Stikāns.
Asociācija piedāvā izmantot Lietuvā, Polijā un Igaunijā jau ieviesto praksi AER veicināšanai transportā, tostarp saglabāt biodegvielas obligāto piejaukumu kā instrumentu līdz 2030.gadam. Papildus tam asociācija aicina ieviest citus risinājumus, kas būtu saistoši degvielas piegādātājiem, piemēram, noteikt tiem mērķi līdz 2030.gadam par 14,5% samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) intensitāti transportā, izmantojot atjaunojamos resursus.