• Marija,
  • Marika,
  • Marina
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Krauze: Valsts subsīdijas nedrīkst kļūt par pastāvīgu ienākumu avotu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 08:07, 26.10.2023


Subsīdijām ir jābūt tādām, lai tās palīdzētu pārvarēt grūtības un mērķtiecīgi attīstīties, nevis tādām, lai tās kļūtu par pastāvīgiem ienākumiem, intervijā aģentūrai LETA teica zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).


Foto: LETA

Kā piemēru viņš minēja šī gada situāciju piena nozarē.

"Vienalga, vai tā ir krīze tirgū, vai tie ir klimatiskie apstākļi, mēs palīdzam, bet labajos gados, kad cenas ir labas, apstākļi ir labi, atbalstam nevajadzētu būt tik lielam kā parasti. Tad tas būtu drošības spilvens un lauksaimnieki zinātu, ka valsts un Eiropas Savienība (ES) nāk palīgā grūtos brīžos," skaidroja Krauze.

Viņa ieskatā nepareiza pieeja ir saimniecībām ES un valsts atbalstu gadu no gada izmantot ikdienas tēriņiem, nevis investīcijām. "Svarīgi tomēr ir, lai mūsu saimniecības attīstās un ir modernas. Mēs dzīvojam laikā, kad modernās tehnoloģijas ienāk arī lauksaimniecībā, un bez tā mēs iztikt nevarēsim," teica ministrs.

Vienlaikus viņš pauda gatavību lauksaimniekiem skaidrot, kādos apstākļos viņi var pretendēt uz atbalstu.

"Vēl vasarā, kad nebiju ministrs, no dažiem politiķiem dzirdēju, ka nav skaidrs, ko šādos apstākļos piensaimniekiem var piedāvāt. Es par to biju ļoti pārsteigts. Krīzes ir ik pa laikam - ne tikai lauksaimniecībā, bet arī mežsaimniecībā -, un, ja nav skaidra plāna, kā šādās reizēs rīkoties, tad tas pārsteidz," uzsvēra Krauze.

Savukārt runājot par subsīdiju nevienlīdzību starp "jaunajām" ES dalībvalstīm un "vecajām", Krauze atzīmēja, ka tās ļoti, bet izlīdzinās.

"Es uzskatu, ka, pirms mēs pievienojāmies ES, bija kļūda paņemt tos references gadus subsīdiju aprēķiniem, kuri tika paņemti, jo tad Latvijas lauksaimniecība bija viszemākajā punktā. Piemēram, Rumānija un Bulgārija iestājās ES vēlāk nekā Latvija, un viņiem jau izejas pozīcija bija labāka, jo subsīdiju aprēķiniem bija citi references gadi," stāstīja Krauze.

Viņš gan uzsvēra, ka tā ir vēsture, un patlaban Latvija gadu no gada virzās uz lielākiem maksājumiem un subsīdiju izlīdzināšanu.

Vienlaikus Krauze atgādināja, ka ES ir atbalstījusi tuvināšanos ar Ukrainu, tāpēc nākotnē par platību maksājumiem noteikti vēl būs diskusijas.

"Mēs nezinām, vai Ukraina ES varētu pievienoties pēc gadiem 10, 15 vai 20, jo tas ir atkarīgs no pašas Ukrainas, cik ātri tā varēs pielāgoties ES prasībām, bet izmaiņas notiks, jo Ukraina ir liela lauksaimniecības ražotājvalsts ar milzīgiem resursiem. Tādēļ nākamajās paplašināšanās kārtās noteikti ir gaidāmas izmaiņas," skaidroja zemkopības ministrs.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Avena uzņēmumi Latvijā samazinājuši nodokļu parādu

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Ekonomika Kubas valdība sāk pastiprināti kontrolēt mazos un vidējos uzņēmumus

Komunistiskās Kubas valdība vērusies pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuru atļaušana vairākās ekonomikas nozarēs 2021.gadā bija ilgi gaidīts solis privātajā sektorā.

Ekonomika Negodīga prakse metāllūžņu apsaimniekošana: nauda līdz pārstrādātājiem nenonāk

Uzņēmējiem, kas ieved un pārdod videi kaitīgas preces vai preces dažādu veidu iepakojumos, tiek piemērots dabas resursu nodoklis, raksta savā preses relīzē SIA “Tolmets”.

Ekonomika Šteinbuka: šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus

Šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Lasiet arī

Ekonomika Ierēdņu kļūdas dēļ krusā cietušajiem augļkopjiem atbalsts nav paredzēts

Augusta vētras krusā cietušajiem augļkopjiem Zemkopības ministrijas (ZM) kļūdas dēļ atbalsts nav paredzēts, tikšanās laikā ar lauksaimniekiem Tērvetē atzina ZM pārstāvji.

Sabiedrība Latvija ar 150 000 eiro atbalstīs palestīniešus un Izraēlas iedzīvotājus

Latvija ar 150 000 eiro atbalstīs palestīniešus un Izraēlas iedzīvotājus, veicot iemaksu ANO Palestīnas bēgļu palīdzības un darba aģentūras Tuvajos Austrumos (UNRWA), Pasaules Pārtikas programmas (WFP) un Izraēlas Sarkanā vairoga ("Magen David Adom") budžetā, lai sniegtu atbalstu palestīniešu un Izraēlas iedzīvotājiem, reaģējot uz pašreizējo saspīlējumu un humāno krīzi Tuvajos Austrumos.

Sabiedrība Sākta pieteikšanās ES ārkārtas atbalstam augļkopjiem un lopkopjiem

Sākta pieteikšanās Eiropas Savienības (ES) ārkārtas atbalstam augļkopjiem un lopkopjiem par šī gada zaudējumiem ekonomisko un klimatisko apstākļu dēļ, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Sabiedrība Pagarina bērnu pārtikas atbalstu līdz 2024.gada janvāra beigām

Valdība šodien lēmusi pagarināt bērnu pārtikas atbalstu līdz 2024.gada janvāra beigām.