• Arvīds,
  • Arvis,
  • Druvis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


SAB: Krievijas ekonomika ir noturīgāka, nekā tas sākotnēji ticis paredzēts

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 15:13, 25.10.2023


Krievijas gatavību un spēju turpināt karadarbību Ukrainā nedrīkst novērtēt par zemu, jo tās rīcībā vēl joprojām ir nepieciešamie resursi un ievērojamas militārās rezerves, liecina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sagatavotais informatīvi analītiskais raksts par Krievijas ekonomiku.



Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, Krievijas ekonomika ir bijusi noturīgāka, nekā tas sākotnēji ticis paredzēts un, lai arī būtiski mazinājusies tās klātbūtne rietumu tirgū, tā ir spējusi rast alternatīvos eksporta un importa piegāžu ceļus, tādējādi kompensējot zaudēto tirgus daļu un nodrošinot nepieciešamo preču aizstāšanu. Tāpat Krievijas uzņēmējdarbības vidē vērojama spēja adaptēties jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem.

SAB skaidro, ka šī noturība ir skaidrojama ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, pret Krieviju noteiktās sankcijas nav spējušas panākt vēlamo Krievijas izolāciju, lai arī tās sagādā tai ievērojamus izaicinājumus.

Tas īpaši vērojams finanšu jomā, kur Krievija un tās uzņēmumi saskaras ar ievērojamām problēmām norēķināties ASV dolāru vai eiro valūtās. Tomēr Krievijas sadarbības stiprināšana ar tuvās pierobežas valstīm Centrālāzijā, Ķīnu, Indiju, Tuvajiem Austrumiem un citām ir ļāvusi šo ierobežojumu efektu mīkstināt, gan pārorientējot savu eksportu uz šīm valstīm, gan caur tām nodrošinot nepieciešamo preču importu, tostarp slēpti apejot Krievijai noteiktās sankcijas. Lai arī sankcijas Krievijai ir radījušas nozīmīgus sarežģījumus, vismaz īstermiņā tās nav veidojušas pietiekamu spiedienu, lai izšķiroši kaitētu tās spējai mobilizēt ekonomiku karadarbības turpināšanai.

Otrkārt, Krievijas budžeta un valūtas stabilizācijā lielu lomu nospēlējusi naftas un gāzes cenu pieaugums starptautiskajos tirgos, ļaujot tai nodrošināt nepieciešamo finansējuma pieaugumu aizsardzībai. Ienākumi no naftas un gāzes eksporta sastāda aptuveni trešo daļu no kopējiem Krievijas budžeta ienākumiem.

Treškārt, pieaugošie aizsardzības izdevumi nav tikai kļuvuši par nozīmīgāko šī brīža Kremļa politisko prioritāti, bet arī pašlaik ir galvenais Krievijas ekonomiskās izaugsmes faktors. Rekordlielās investīcijas aizsardzībā vismaz īstermiņā ir devušas impulsu ekonomikai, kas it īpaši ir jūtams Krievijas reģionos. Turklāt arī, ja situācija frontē kļūs mazāk intensīva vai konflikts kļūs iesaldēts, gandrīz droši, ka vismaz tuvāko gadu laikā tendence ar augstiem aizsardzības izdevumiem saglabāsies, ņemot vērā nepieciešamību atjaunotu Krievijas zaudēto militāro arsenālu un kaujas spējas.

Krievijas valdības izstrādātajā budžeta projektā 2024.gadam tiek paredzēts, ka Krievijas budžets aizsardzībai 2024.gadā sastādīs aptuveni 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Atšķirībā no šī gada budžeta, kurā aizsardzības izdevumi sastāda aptuveni 4% no IKP. Tomēr ņemot vērā netiešās kara izmaksas, tostarp klasificētās budžeta sadaļas, SAB ieskatā kopējie ar karu saistītie izdevumi prognozējami vēl augstāki, iespējams, sasniedzot pat 9% no Krievijas IKP. Tādējādi ar karu saistītās izmaksas varētu sastādīt aptuveni 40% no kopējā Krievijas valsts budžeta.

Neraugoties uz iepriekš minēto, SAB redzējumā federālā budžeta ienākumu nodrošināšana Krievijas administrācijai tomēr sagādās ievērojamus izaicinājumus. Krievijas valdības līmenī jau šobrīd tiek izskatītas potenciālas iespējas pacelt vai ieviest jaunus nodokļu maksājumus, galvenokārt attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem un akcīzes precēm, lai spētu nosegt izdevumus aizsardzības nozarē. Viens no šādiem piemēriem ir jau ieviestais virspeļņas nodoklis vairāku nozaru uzņēmumiem, bet arī tas tikai nelielā apmērā spēj kompensēt pieaugošos budžeta izdevumus.

Vienlaikus ar karu saistītās izmaksas atspoguļojas ne tikai federālajā budžetā, bet arī reģionu un Krievijas lielo uzņēmumu izdevumos. Proti, aizvien vairāk pieaug reģionu kā līdzmaksātāju loma Krievijas okupēto teritoriju rekonstrukcijas projektos un vietējo militāro vienību atbalstam. Savukārt lielās valsts kapitālsabiedrības tiek aktīvi iesaistītas privāto militāro kompāniju finansēšanā.

Šī gada pavasarī tā apstiprināja koncepciju tehnoloģiskai attīstībai līdz 2030.gadam, kas nosaka mērķi mazināt atkarību no Rietumvalstīs ražotajām kritiski nozīmīgajām augsto tehnoloģiju komponentēm, norāda SAB. Tādējādi plāns paredz, ka līdz 2030.gadam Krievijā 75% no augsto tehnoloģiju preču patēriņa sastādītu vietējā tirgus ražojumi. SAB vērtējumā šī ambiciozā mērķa realizēšana varētu būt apšaubāma, jo Krievijas ekonomika ir pārāk stipri atkarīga no ārvalstīs ražotajām komponentēm.

Tāpat SAB uzsver, ka pēdējā gada laikā Krievijā vairāk nekā 400 militārās rūpniecības darbinieku ir tikuši apsūdzēti par valsts aizsardzības pasūtījumu kavēšanu. Vislielākais apsūdzēto darbinieku skaits ir tieši aviācijas un kuģubūves nozarēs, kas liecina par to, ka šīs nozares saskaras ar īpašām grūtībām efektīvi turpināt savu darbību.

SAB vērtējumā Krievija vēl joprojām var paļauties uz liela apjoma militārām rezervēm, ko tā ir izveidojusi ilgā laika periodā pirms 2022.gada februāra. Šis ir nozīmīgs nezināmais faktors, kas liedz precīzi prognozēt to, cik ilgi Krievija būs spējīga turpināt karadarbību Ukrainā līdzšinējā apmērā pie ievērojamiem dzīvā spēka un militārās tehnikas zaudējumiem.

Vienlaikus ir skaidrs, ka bez to intensīvas atjaunošanas pie esošās karadarbības intensitātes rezerves neizbēgami tiks izsmeltas. To atspoguļo arī Krievijas aktīvie mēģinājumi meklēt savu sabiedroto valstu atbalstu, tostarp Irānas un Ziemeļkorejas, lai pēc iespējas kompensētu patērētos munīcijas un zaudēto militāro iekārtu apjomus. Tāpat, kā norādījušas atsevišķas Krievijas valdības amatpersonas, nozīmīgu lomu šajā jautājumā ieņem Ķīna.

Ieilgstot karam un pieaugot nepieciešamībai pēc munīcijas, Krievija no savām rezervēm ir spiesta izdot munīciju un militāro tehniku, kas ir zemākas kvalitātes vai ar iztecējušu derīguma termiņu. Jau šobrīd atsevišķos gadījumos frontē Krievijas pusē ir fiksēti gadījumi, kad piegādātā munīcija izrādās brāķēta, liedzot vienībām veikt tām noteiktos kaujas uzdevumus. Paredzams, ka laika gaitā, konfliktam ieilgstot, šādu incidentu skaits varētu būtiski pieaugt.

Tāpat šī gada vasaras mēnešos fiksēta tendence, ka Krievijas spēki ir taupīgāk piegājuši munīcijas lietojumam, kas varētu liecināt par vairākiem apsvērumiem. No vienas puses, Krievijai ir grūtības nodrošināt vēlamos munīcijas apjomus. No otras puses, to var skaidrot arī ar gatavošanos intensificēt uzbrukumus gaidāmajā rudens un ziemas sezonā, it īpaši pret Ukrainas kritisko infrastruktūru, teikts SAB sagatavotajā materiālā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Atbalsta obligātu e-rēķinu ieviešanu savstarpējos darījumos uzņēmumos

Saeimas Budžetu komisija lūgs likumprojektu iekļaut Saeimas 10.oktobra sēdes darba kārtībā, noteikt tam steidzamību un izskatīt pirmajā lasījumā.

Ekonomika Bezdarbs Latvijā septembra beigās samazinājies līdz 5,1%

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad septembra beigās bija 5,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā augusta beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.

Ekonomika Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 1,8% līdz 0,6%, otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Ekonomika Gada inflācija septembrī Latvijā sasniegusi 1,4%

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lasiet arī

Pasaule Bloomberg: Irāna varētu sākt piegādāt ballistiskās raķetes Krievijai

Eiropas amatpersonas sagaida, ka Irāna tuvākajā laikā Krievijai piegādās ballistiskās raķetes, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem.

Pasaule Krievija izsludinājusi meklēšanā bijušo Saeimas deputātu Juri Jurašu

Krievijas Ģenerālprokuratūra izsludinājusi meklēšanā bijušo Saeimas deputātu Juri Jurašu, kurš kopš 2022.gada marta brīvprātīgā kārtā pievienojies Ukrainas aizstāvjiem.

Pasaule Krievija ziņo par ukraiņu dronu notriekšanu pie Maskavas

Krievijā aizvadītajā naktī notriekti vairāki ukraiņu droni, kas lidoja uz Maskavu, trešdien paziņojis Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins.

Pasaule Laikraksts: Krievija uz Kurskas apgabalu pārsviedusi 5000 karavīru

Krievijas armija pārsviedusi aptuveni 5000 karavīru uz Ukrainas uzbrukuma zonu Kurskas apgabalā, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz avotu.