• Ginters,
  • Guntra,
  • Marianna
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


SEB banka: Latvijas ekonomikai un sabiedrībai draud bīstamas sekas

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 14:58, 23.10.2023


Saeimas deputātu ideja par 50% "atlaidi" hipotekāro kredītu aizņēmumu likmēm ir tieša politiska intervence tirgus cenu mehānismā, kas var radīt bīstamas sekas Latvijas ekonomikai un sabiedrībai, pauž "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.



Viņa min, ka šāda "atlaide" visiem aizņēmējiem - pamatā jau tiem, kuriem maksātspējas problēmu nav un nebūs, - būs bīstams precedents, un Teterei ir aizdomas, ka ne visi deputāti apzinās šāda lēmuma sekas.

"Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad kādā no ekonomikas segmentiem pieaug peļņa, valsts var iejaukties ar cenu koriģēšanu. Investori un finanšu sektors pēc šāda lēmuma būs atturīgi ieguldīt neprognozējamā valstī, kurā atgriežas cenu regulēšana un iejaukšanās ekonomikā padomju savienības tradīcijās," uzsver Tetere.

Viņa skaidro, ka politiskas iejaukšanās sekas ilgtermiņā būs sajūtamas Latvijas ekonomikā un sabiedrībā kopumā, jo vājināsies kreditēšana. Vairums kredītņēmēju, kuri būs saņēmuši "atlaides", visticamāk, būs jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā un šāds statuss negatīvi ietekmēs klientu spēju aizņemties nākotnē.

Šāds lēmums vēl vairāk negatīvi ietekmētu arī valsts kredītreitingu un Latvijas starptautisko reputāciju, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos, skaidro Tetere un uzsver, ka atbilstopši "Standard&Poor's" novērtējumam ir tikai trīs eirozonas valstis ar negatīvu ekonomikas attīstības novērtējumu - Latvija ir viena no tām, tāpēc naudu, piemēram, uz 10 gadiem jau tagad aizņemamies par 0,8 procentpunktiem dārgāk, nekā vidēji citas eirozonas valstis.

Pēdējā pusgada laikā daži politiķi ir apzināti centušies "sarīdīt" sabiedrību un bankas, pauž Tetere, piebilstot, ka vispirms bija apvainojumi vājā ekonomikas kreditēšanā, "piemirstot", ka ēnu ekonomikas dēļ kreditējamu uzņēmumu ir daudz mazāk, nekā Latvijā vajadzētu būt un algas Latvijā ir zemākas, kam sekoja apvainojumi tajā, ka banku sektorā esot vāja konkurence un apvainojumi pārāk lielā peļņā. "Nemitīgs politiķu komunikācijas vadmotīvs ir bijis un turpina būt - bankas nenāk pretī iedzīvotājiem, aizņēmējiem," viņa atzīmē.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Būvniekiem jārēķinās, ka Rīgā 80% teritoriju ir dažādi apgrūtinājumi (+VIDEO)

Vērtības transformējas, kā to šobrīd lieliski var vērot Latgales priekšpilsētā.

Ekonomika VNĪ nav izdevies izsolīt Maskavas namu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pirmajā izsolē par Maskavas kultūras un biznesa centru Rīgā, Marijas ielā 7, kas plašāk pazīstama kā Maskavas nams, nav izdevies piesaistīt potenciālo investoru interesi.

Ekonomika Eksperts: elektromobiļiem ir jāizmanto zemie enerģijas tarifi (+VIDEO)

Plānojot un optimizējot uzlādes laiku un sekojot līdzi biržas cenām, jums ir iespējams būtiski ietaupīt.

Lasiet arī

Ekonomika Kāpēc pusaudžiem ir vajadzīgas bankas kartes, un kas viņiem jāatceras (+VIDEO)

Dati rāda, ka tikai 24% bērnu dažkārt izņem skaidru naudu bankomātā.

Ekonomika Asociācija: ceļot nodokļus banku nozarei, ekonomikas attīstību nevar sasniegt

Ceļot vai nosakot arvien jaunus nodokļus un nodevas banku nozarei, nav iespējams veicināt tālāku finanšu nozares un visas ekonomikas attīstību, pavēstīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes loceklis Jānis Brazovskis,

Ekonomika Latvijas finanšu iestāžu peļņa pirmajā pusgadā - 286 miljoni eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja peļņu 286 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,9% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Kriminālziņas Latvijas finanšu iestāžu peļņa piecos mēnešos - 250,4 miljoni eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos piecos mēnešos strādāja ar 250,4 miljonu eiro peļņu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.