Latvijas ostās deviņos mēnešos pārkrauts par 16,4% mazāk kravu

Visvairāk Latvijas ostās 2023.gada deviņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 15,569 miljoni tonnu, kas ir par 17% mazāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 4,598 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, ogles pārkrautas 3,14 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 49,2%, koksnes šķelda pārkrauta 1,331 miljona tonnu apmērā, kas ir par 4,9% mazāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 428 500 tonnu, kas ir kritums par 36,6% salīdzinājumā ar 2022.gada deviņiem mēnešiem.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad deviņos mēnešos pārkrautas 9,888 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,7% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp kravas konteineros veidoja 3,67 miljonus tonnu, kas ir par 0,6% vairāk, kokmateriāli pārkrauti 3,161 miljona tonnu apmērā, kas ir par 13,2% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas veidoja 2,633 miljonus tonnu, kas ir par 11,7% mazāk.

Savukārt lejamkravas Latvijas ostās šogad deviņos mēnešos pārkrautas 3,863 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 32,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veidoja naftas produkti - 3,537 miljonus tonnu, kas ir samazinājums par 31,1% salīdzinājumā ar 2022.gada deviņiem mēnešiem.

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā šogad deviņos mēnešos joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 14,105 miljonus tonnu, kas ir par 18,5% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums šogad deviņos mēnešos veidoja 8,305 miljonus tonnu, kas ir par 20,9% mazāk, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 5,189 miljoniem tonnu, kas ir par 8,1% mazāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos.

No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos bija Skultes ostā - 869 900 tonnu, kas ir par 0,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, seko Mērsraga osta ar 412 500 tonnu, kas ir līdzīgi kā pērn attiecīgajā periodā, un Salacgrīvas osta ar 371 600 tonnu, kas ir par 42,2% vairāk.

Kopumā mazajās Latvijas ostās šogad deviņos mēnešos pārkrāva 1,721 miljonu tonnu kravu, kas ir par 8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Satiksmes ministrijā norāda, ka joprojām kravu apgrozījumu ietekmē ģeopolitiskā situācija. "Kravu statistikas izmaiņas galvenokārt ietekmē apgrozījums ogļu kravu segmentā, taču vienlaikus jau otro mēnesi vērojams nosūtīto ogļu kravu apjoma palielinājums. Savukārt piemēroto sankciju rezultātā arvien krītas arī apgrozījums naftas produktu kravām," atzīmē ministrijā.

Tāpat ministrijā norāda, ka transporta un loģistikas nozare aktīvi strādā, lai piesaistītu jaunas kravas un tādējādi veicinātu to apjoma pieaugumu, tiek veidoti alternatīvi loģistikas koridori.

Jau vēstīts, ka 2022.gadā Latvijas ostās pārkrāva kopumā 48,078 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp deviņos mēnešos - 35,052 miljonus tonnu.