Atbalstam kredītņēmējiem jābūt mērķtiecīgam un terminētam, taču vienlaikus atbalsta sniegšana varētu radīt relatīvi bīstamu precedentu – valsts var izdomāt sākt regulēt arī, piemēram, cenas.
Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" norādīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Šteinbuka atzina, ka Eiropas Centrālās bankas politika, palielinot kredītu procentlikmes, mums kā patērētājiem nepatīk, taču tā nostrādāja ļoti efektīvi, jo cenas kāpj daudz lēnāk, lai gan tās joprojām ir augstas un turpina pieaugt.
"Eiropas Centrālā banka rīkojas korekti, jo Latvijā inflācijas kritums ir straujāks nekā vidēji Eiropas Savienībā," norādīja Šteinbuka.
Šteinbuka akcentēja, ka jau kopš kovida pandēmijas valdībai ir vēlme atbalstīt iedzīvotājus dažādos veidos. Arī tagad ieviest vēl kādu atbalsta veidu ir politiķu lēmums.
"Ja atbalsts ir mērķtiecīgs, terminēts, ja to nesniedzam visiem kredītņēmējiem, bet tikai tiem, kam tas ir vajadzīgs, kam ir grūti samaksāt, tas principā ir "okei", un tas varētu neuzlikt milzīgu papildu slogu uz budžetu. Bet tai pašā laikā tas varētu radīt relatīvi bīstamu precendentu, jo mēs tomēr dzīvojam tirgus ekonomikā – ja šodien sāksim regulēt kredītlikmes, rīt varbūt mums sagribēsies regulēt cenas. Ar to ir ļoti piesardzīgi jārīkojas," vērtēja Šteinbuka.