Latvijas būvuzņēmēji piedāvā mainīt minimālo atalgojumu būvniecībā nodarbinātajiem, palielinot to līdz 930 eiro vai minimālo stundas tarifa likmi līdz 5,60 eiro ar 2024.gada 1.janvāri, bet saglabājot līdzšinējo 780 eiro minimālo atalgojumu profesiju devītās pamatgrupas - vienkāršo profesiju - nodarbinātajiem īslaicīgi līdz 2024.gada 31.decembrim, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Būvuzņēmēju apvienībā (LBA).
Piektdien plānota ģenerālvienošanās Komitejas sēde, lai lemtu par būvniecības nozares koplīguma grozījumiem.
Būvuzņēmēji uzskata, ka ģenerālvienošanās ir sekmīgs un spēcīgs instruments, kas kalpo tā ieviešanas pamatmērķim stiprināt konkurenci un nodrošināt tiesību aizsardzību un sociālās garantijas darba ņēmējiem. Ģenerālvienošanās būvniecības nozarē šobrīd Latvijā ir vienīgais spēkā esošais koplīgums starp darba devējiem un darba ņēmējiem.
LBA skaidro, ka, lai ģenerālvienošanās nezaudētu spēku jau nākamā gada 1.janvārī, patlaban līdz 30.septembrim ir svarīgi rast kompromisu un sarunās ar koplīguma partneri - Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrību (LBNA) - panākt vienošanos par grozījumiem, ceļot minimālo atalgojumu visām būvniecības nozares profesijām, tai skaitā devītās grupas nodarbinātajiem, kuriem ir pierādāma kvalifikācija.
LBA ieskatā arodbiedrība turpmāk varētu uzņemties līdzatbildību attiecībā uz vienkāršo profesiju nodarbināto kvalifikācijas celšanu, jo būvniecības nozarē trūkst speciālistu un būtiski ir rast produktivitātes risinājumus.
Apvienībā norāda, ka, pieņemot grozījumus, tiktu nodrošināts, ka vairākums nodarbinātajiem saglabājas labvēlīgie ģenerālvienošanās noteikumi, kā arī saglabājas Darba likuma 68. panta trešajā daļā noteiktā 50% virsstundu apmaksas kārtība visiem nodarbinātajiem, uz kuriem ir attiecināmi ģenerālvienošanās noteikumi.
Būvniecības nozarē vidējais atalgojums 2022.gadā saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem bija 1152 eiro, kas nozīmē, ka paceļot minimālo atalgojumu līdz 930 eiro, tas sasniegs 80% no vidējās algas, min LBA.
Tāpat apvienībā uzsver, ka laikā, kad ir krities būvniecības pasūtījums, samazinās eksporta tirgus apjomi, ir augsta inflācija, dārgi energo un finanšu resursi un joprojām augstas būvniecības izmaksas, šādas izmaiņas būs pārbaudījums daudziem būvuzņēmējiem.
Būvuzņēmēji uzskata, ka 2024.gadā būtu jāizstrādā jauns ģenerālvienošanās minimālās algas aprēķina modelis, pārejot no sasaistes ar valstī noteikto minimālo algu uz būvniecības nozares vidējo atalgojumu, kā arī varētu sākt runāt par citiem ģenerālvienošanās elementiem, piemēram, darba drošības apmācībām, apdrošināšanas polisēm un tamlīdzīgi.
Vienlaikus darba devēji norāda uz virkni regulējumu, kas steidzami jārisina valsts pārvaldei, tostarp VID varētu aktīvāk strādāt ar komersantiem, kuriem ir augsti aplokšņu algu riski, kā arī sekot līdzi būvlaukumiem, kuros jau patlaban jābūt Elektroniskajai darba laika uzskaites sistēmai (EDLUS).
LBA uzsver, ka ir nepieciešamas papildus iniciatīvas no valsts pārvaldes. Pirmkārt, lai tik būtiski palielinātu minimālo atalgojumu nozarē, uzņēmējiem būtu jāredz ticama publiskā pasūtījuma vidējā termiņa prognoze, kā arī jāgūst pārliecība, ka ieviestie cenu indeksācijas modeļi no valsts pasūtītāju puses tiek izmantoti praksē. Otrkārt, būvuzņēmēji uzskata, ka izstrādātajā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā nav ņemti vērā būvniecības nozares uzņēmēju ieteikumi, piemēram, paredzēt jaunu nodokļu maksājumu motivāciju komercprivātmāju pasūtītājiem un mazajiem nozares uzņēmumiem.
Tāpat LBA ieskatā algu celšanas jautājums ir saistīts ar imigrācijas politiku un viesstrādnieku atalgojuma jautājumiem, jo būtu nepieciešams panākt, ka viesstrādniekiem ir jāpiemēro nozares ģenerālvienošanās noteiktā minimālā alga, nevis vidējais atalgojums valstī, kā to nosaka Imigrācijas likuma noteikumi. Nerisinot šo situāciju, rodas gadījumi, kad darba devējam viesstrādniekiem jāmaksā lielāka alga nekā vietējam strādniekam, uzsver LBA.
Šobrīd būvniecības nozares ģenerālvienošanās nosaka, ka no 2020.gada 2.maija, būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. Tāpat starp būvniecības nozares darba devējiem un darba ņēmējiem noslēgtais koplīgums paredz obligātu 5% piemaksu, ja nodarbinātais ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību un piemaksu par virsstundu darbu ne mazāku kā 50% no noteiktās algas.
LETA jau vēstīja, ka piektdien, 22.septembrī, būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu Komiteja trešo reizi balsos par minimālās algas celšanu nozarē.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrībā (LBNA), būvniecības nozares ģenerālvienošanās ir spēkā kopš 2019.gada. Tā nosaka, ka minimālā alga nozarē ir 780 eiro mēnesī.
LBNA uzsver, ka tā jau pēdējos divus gadus aicinājusi celt minimālo algu un arī šobrīd uzstāj, ka minimālā alga būvniecībā nodarbinātajiem ir jāceļ līdz 930 eiro ar 2024.gada 1.janvāri.
Arodbiedrība pamato, ka algas celšana nepieciešama, jo tā nav celta piecus gadus un neatbilst nozares realitātei, turklāt šajā laikā inflācija ir mazinājusi 33% no algas vērtības.
LBNA skaidro, ka, vidējām algām kāpjot un minimālajai stāvot uz vietas, parādās vairāk vietas aplokšņu algām. Patlaban ēnu ekonomika būvniecībā ir pieaugusi līdz 34,5%.
Tāpat arodbiedrība norāda, ka nozarei trūkst darbiniek, jo par mazāk smagu un bīstamu darbu citās nozarēs Latvijā var nopelnīt vairāk.
LBNA min, ka patlaban darba devēji iebilst pret minimālās algas celšanu 10 000 nodarbināto, kas veic vienkāršākos darbus jeb atbilst devītajai profesiju pamatgrupai.
LBNA ieskatā, šāda nostāja ir pretrunā ar darba devēju pausto par nepieciešamību piesaistīt nozarei darbaspēku; cīnīties ar ēnu ekonomiku un velmi pašregulēties. Nozarei ir vajadzīgi vienkāršo darbu veicēji un viņi ir pelnījuši minimālās algas kāpumu, uzsver arodbiedrībā.
LETA jau vēstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) kā vienu no ēnu ekonomikas būvniecībā mazināšanas risinājumiem redz nozares ģenerālvienošanās noteiktās minimālās algas celšanu.
Jūnijā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane sacīja, ka patlaban starpība starp būvniecības nozares ģenerālvienošanās noteikto 780 eiro minimālo algu un valstī noteikto minimālo algu ir ievērojami samazinājusies, tāpēc ģenerālvienošanās noteiktā nozares minimālā alga vairs tik labi nepilda savu ēnu ekonomiku samazināšanas funkciju, kā tās noteikšanas brīdī, kad minimālā alga valstī bija 300 eiro.
Tāpat Feldmane atzina, ka darbaspēka faktiskās izmaksas pēdējos gados būtiski augušas, tāpēc ģenerālvienošanās noteiktā minimālā alga vairs neatbilst reālajai un ir arī viens no iemesliem pēdējos divos gados vērojamajam ēnu ekonomikas kāpumam nozarē.
LETA arī vēstīja, ka martā otro reizi tika noraidīta iniciatīva minimālās algas celšanai nozarē no 2023.gada.
Iniciatīvu neatbalstīja būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas.
Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums grozīt ģenerālvienošanās nosacījumus, paredzēja no 2023.gada 1.augusta minimālās mēneša algas būvniecībā nodarbinātajiem palielināt līdz 930 eiro un minimālās stundas likmi - līdz 5,57 eiro.
LBNA pārstāvji uzsver, ka lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē veicina ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.
Jau ziņots, ka 2022.gada decembrī komiteja jau balsoja par algu celšanu nozarē. Arī pērn priekšlikumu neatbalstīja Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāvji.