Tostarp pārvades sistēmas operatora kapitālieguldījumu programmās no 2024. līdz 2033.gadam plānoti 45,54 miljoni eiro, savukārt pārvades sistēmas operatora plānotie kapitālieguldījumi projektos no 2024. līdz 2033.gadam plānoti kopā 60,195 miljonu eiro apmērā.
Līdz 2033.gadam plānots veikt pārvades gāzesvadu posmu nomaiņu un remontu, kam plānotais finansējums ir 17,2 miljoni eiro, savukārt līdz 2029.gadam plānots ieguldīt astoņus miljonus eiro optisko kabeļu izbūvē.
"Conexus" paredzējis 5,4 miljonu eiro finansējumu informācijas tehnoloģiju (IT) programmatūras un infrastruktūras uzturēšanā, savukārt pamatlīdzekļu pārbūvē un uzturēšanā plānots 4,8 miljonu eiro finansējums.
Gaujas šķērsojuma pārbūvei paredzēts 15 miljonu eiro finansējums, kā arī plānota vairāku gāzes vadu atjaunošana, tostarp, Siguldas, Cēsu, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils un vairākos citos novados.
"Conexus" plānā ir gāzesvada Izborska-Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) atjaunošana.
Līdz 2026.gada 30.decembrim plānots pabeigt atjaunošanas darbus gāzesvada Izborska-Inčukalna PGK posmā no krānu mezgla pie Gaujas upes, Siguldas novadā līdz posmam pie gāzesvada Vireši-Tallina, Cēsu novadā. Pabeidzot šos darbus, kopumā tiks atjaunots pazemes gāzes vada posms no Inčukalna PGK līdz gāzesvadam Vireši-Tallina 61 kilometra (km) garumā.
Tāpat turpmākajos gados plānota cauruļvadu iekšējās diagnostikas nodrošināšana pazemes gāzes vada Izborska-Inčukalna PGK un Pleskava-Rīga, posmā līdz Vireši-Tallina.
Vienlaikus arī paredzēta pazemes gāzes vada Rīga-Daugavpils krānu nomaiņa.
"Conexus" plānā ir gāzesvadu atzaru diagnostikas sistēmas izveide. Cauruļvadu sistēmu uzturēšanas un remontu pamatā ir diagnostikas dati, savukārt par visprecīzāko diagnostikas metodi tiek atzīta cauruļvadu iekšējā diagnostika.
Tāpat arī paredzēta fiziskās drošības un ugunsdrošības sistēmu modernizācija, kā arī paredzēta arī tehnoloģiskā procesa automatizētās vadības sistēmas modernizācija.
Lai nodrošinātu dabasgāzes pārvades sistēmas efektīvu darbību, 10 gadu attīstības plānā ir ietverti ieguldījumi gan esošās sistēmas atsevišķu sastāvdaļu atjaunošanā, gan arīdzan jaunu pārvades sistēmas elementu izveidē.
Lai nodrošinātu finansējuma piesaisti investīciju veikšanai, "Conexus" izvērtē iespējas piesaistīt ES attīstības programmu līdzfinansējumu, kā arī izmanto aizņēmumus no kredītiestādēm. Sistemātiski plānojot pārvades sistēmas aktīvu nomaiņu, atjaunošanu un izbūvi, "Conexus" mērķis ir sabalansēt ieguldījumus sistēmas attīstībā ar to radīto ietekmi uz pārvades sistēmas pakalpojuma tarifiem.
Desmit gadu attīstības plānā ietverto investīciju ietekme uz nākamā regulatīvā perioda tarifiem lēsta apmēram 1-2% apmērā. Šis novērtējums ir veikts, piemērojot vadlīnijas, kas ietvertas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes apstiprinātās dabasgāzes pārvades sistēmas tarifu aprēķināšanas metodikā un kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodikā.
Vienlaikus attīstības plānā norādīts, ka pārvades sistēmas izmaksas vienā gadā, neieskaitot kapitāla izmaksas plānotas 22,411 miljonu eiro apmērā, savukārt kapitāla atdeve gadā paredzēta 6,235 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus aktīvu nolietojums plānots 10,469 miljonu eiro apmērā gadā.
"Conexus" attīstības plāna mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu un drošu infrastruktūras darbību un attīstību, veicot ieguldījumus esošās dabasgāzes pārvades sistēmas atjaunošanā un jaunu pārvades sistēmas elementu izveidē, kā arī atjaunīgo un mazoglekļa gāzu attīstības sekmēšana.
"Conexus" ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā, kas veic krātuves infrastruktūras uzturēšanas un uzlabošanas pasākumus, realizē nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, uzrauga un kontrolē krātuves stabilitāti, kā arī atbild par krātuves jaudu rezervēšanu un pārdošanu.
"Conexus" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 32,397 miljoni eiro, kas ir par 17% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 49,6% - līdz 8,073 miljoniem eiro. "Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri