• Jānis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Re, kā! CSP pārtraukusi publicēt uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 10:14, 19.09.2023


Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pārtraukusi publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu, liecina informācija statistikas pārvaldes mājaslapā.



"Lai neapdraudētu objektīvas oficiālās statistikas sagatavošanu, CSP pieņēmusi lēmumu turpmāk neveidot, neizsniegt un nepublicēt eksportējošo un importējošo uzņēmumu sarakstus uz jebkuru valsti," teikts CSP paziņojumā.

Vienlaikus CSP atzīmē, ka statistikas pārvalde turpmāk regulāri informēs sabiedrību par eksportētāju un importētāju skaitu ar konkrētām interesējošām valstīm, un šāda statistika nodrošinās pamatinformāciju darījumu ar Krieviju un Baltkrieviju uzraudzībai.

CSP paziņojumā skaidrots, ka statistikas pārvalde ir izvērtējusi ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanas metodoloģijas aspektus, kā arī pēc eksportējošo uzņēmumu saraksta publicēšanas saņemtos uzņēmumu skaidrojumus, kas būtiski ietekmē importējošo un eksportējošo uzņēmumu sarakstu analīzi. Secināts, ka vairāki aspekti liedz izdarīt viennozīmīgus un objektīvus secinājumus par uzņēmumu importa un eksporta darījumiem bez darījuma detaļu izvērtēšanas.

Tostarp statistikas pārvaldē norāda, ka imports tiek uzskaitīts pēc preces izcelsmes valsts, ja darījumā iesaistīta valsts ārpus Eiropas Savienības (ES), bet gadījumā, ja darījumā ir iesaistīta ES valsts, pēc nosūtītāja valsts. Tas nozīmē, ka Krievijas izcelsmes preces imports no Lietuvas ārējā tirdzniecībā tiks uzskaitīts kā imports no Lietuvas, savukārt Krievijas izcelsmes preces imports no Ukrainas tiks uzskaitīts kā imports no Krievijas.

CSP arī min piemēru, kad kāds Latvijas uzņēmums importē no Ukrainas apģērbu, kas iepriekš tika saražots Krievijā. Ārējās tirdzniecības statistikā atbilstoši iepriekš aprakstītajai metodoloģijai šis darījums tiks uzrādīts kā imports no Krievijas, lai gan, iespējams, attiecīgajam uzņēmumam citu darījumu ar Krieviju nav un tā iekļaušana no Krievijas importējošo uzņēmumu sarakstā viennozīmīgi radīs negatīvu reakciju gan no uzņēmuma, gan sabiedrības puses. Turklāt šādi darījumi ir daudzskaitlīgi, bez minētās Ukrainas arī no Kazahstānas, Kirgizstānas, Šveices, Norvēģijas un citām valstīm.

Eksportējošo uzņēmumu saraksta analīze arī liecina, ka ir augsts risks, ka tajos tiek iekļauti "nejauši" darījumi. Piemēram, kāds Latvijas uzņēmums pirms 2022.gada februāra ir importējis ražošanas iekārtu no kāda Krievijas uzņēmuma. Ražošanas iekārtas ekspluatācijas laikā tai tiek konstatēts defekts un Latvijas uzņēmums atgriež atpakaļ jeb eksportē attiecīgajam uzņēmumam Krievijā šo ražošanas iekārtu pēc 2022.gada februāra un attiecīgi tiek iekļauts uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstā.

Tāpat ir iespējami gadījumi, kad uzņēmums eksportē preces citām valstīm, bet muitas formalitātes ir nokārtotas uz robežas ar Krieviju. Piemēram kāds Latvijas uzņēmums eksportē uztura bagātinātājus, kas paredzēti Kazahstānai un Uzbekistānai, bet ģeogrāfisko apstākļu un transporta izmaksu dēļ dara to caur Krieviju, kaut arī pati prece nepaliek Krievijā. Muitas dokumenti ir noformēti uz robežas ar Krieviju, līdz ar to muitas deklarācijā kā pēdējā saņēmējvalsts ir norādīta Krievija.

Sarakstā var tikt iekļautas arī loģistikas firmas, kuras cita uzņēmuma uzdevumā eksportē vai importē preces, noformējot muitas formalitātes. Piemēram Latvijā reģistrēta kompānija, kas nodarbojas ar loģistikas pakalpojumiem, pēc cita uzņēmuma uzdevuma noformē eksporta deklarācijas un sūta preci, piemēram, alkoholu uz Krieviju. Kā eksportētājs statistikas datos būs attiecīgā loģistikas kompānija.

Tāpat statistikas pārvaldē norāda, ka eksporta un importa darījumi, kuros muitas formalitātes ir nokārtotas uz citas ES valsts ārējās robežas ar valsti ārpus ES neatspoguļosies CSP apkopotajā statistikā.

Jau ziņots, ka šogad 16.augustā tobrīdējā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) uzdeva CSP publiskot uzņēmēju sarakstu, kas eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju, un atjaunot šo informāciju reizi mēnesī.

CSP sarakstu publicēja 16.augustā, iekļaujot tajā uzņēmumus, kuri eksportējuši uz Krieviju un Baltkrieviju kopš 2022.gada sākuma un 2023.gada pirmajā pusgadā.

Publicētais saraksts izraisīja virknes sarakstā iekļautu uzņēmumu sašutumu sociālajos tīklos, tostarp uzņēmumi norādīja, ka sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju pārtraukuši nekavējoties pēc 2022.gada 24.februārī Krievijas sāktā kara Ukrainā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Mārupes centrā aug jauns kvartāls (+VIDEO)

Šis projekts izceļas ar īpašu pieeju gan pret tehniskajiem, gan estētiskas standartiem.

Ekonomika Finansistiem domstarpības par sabiedrības atbalstu ekonomikas lēmumiem

Finanšu nozares pārstāvjiem ir atšķirīgi viedokļi par to, vai ekonomikas attīstībai nepieciešamie lēmumi būtu sabiedrībā nepopulāri vai gluži pretēji - gūtu sabiedrības atbalstu.

Ekonomika 66% Latvijas iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā ir apsvēruši karjeras maiņu

Gandrīz divas trešdaļas jeb 66% Latvijas iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā ir apsvēruši karjeras maiņu, aģentūru LETA informēja risku apdrošinātāja "If P&C Insurance" ("If") pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.

Ekonomika Austrumu slimnīca pagājušo gadu noslēgusi ar 4,7 miljonu eiro zaudējumiem

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) zaudējumi pagājušajā gadā bija 4,7 miljoni eiro, kas ir par 0,1 miljonu eiro mazāki nekā plānots, bet par 2,6 miljoniem eiro lielāki, salīdzinot ar 2023.gadu, liecina RAKUS gada pārskata vadības ziņojums.

Lasiet arī

Pasaule Latvijas delegācija dodas uz NATO samitu Hāgā

Nīderlandes pilsētā Hāgā otrdien un trešdien notiks NATO samits, kur Latvijas delegāciju vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Sabiedrība Daugavpilī iesaka peldēties 10 pludmalēs (+VIDEO)

Eksperti regulāri uzrauga peldvietu ūdens kvalitāti.

Sabiedrība Vismaz viens Jānis aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās ievēlēts 31 domē

Aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās vismaz viens Jānis ievēlēts 28 novadu un trijās valstspilsētu domēs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas sniegtā informācija.

Sabiedrība PMLP jaunajai vīzu sistēmai tērēs 4 miljonus eiro (+VIDEO)

Projekta laikā tiks pilnveidota programmatūra, lai tā atbilstu Eiropas Komisijas noteiktajām tehniskajām prasībām.