• Sigmunds,
  • Zigismunds,
  • Zigmunds
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Rudenī Latvijas pašvaldības varēs uzzināt par klimata politiku (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 15:44, 18.09.2023


Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) līdz 2030. gadam jāsamazina kopumā par 17% pret 2005. gadu.


Satelīta attēls, kurā redzams, kuri objekti izdala vislieko siltumu.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pabeidza darbu pie pašvaldībām un plānošanas reģioniem paredzētā e-mācību kursa “Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām” interaktivitātes izstrādes. E-mācību kurss no š.g. oktobra būs pieejams Valsts administrācijas skolas uzturētajā e-mācību platformā.

E-mācību kurss sniegs iespējas paplašināt pašvaldību un plānošanas reģionu darbinieku zināšanas par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī paaugstinās kapacitāti klimata politikas integrēšanai reģionālajos un pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos.

Mācību kursa saturu 2022. gadā ministrija izstrādāja sadarbībā ar SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”. E-mācību kursa apjoms ir 11 akadēmiskās stundas e-vidē. Kursa saturā ir iekļautas tēmas par klimatu un klimata pārmaiņām, par klimata politiku un tās īstenošanas instrumentiem, kā arī par klimata politikas ieviešanu reģionālā un vietējā līmenī, ietverot labās prakses piemērus un zināšanu pašpārbaudes uzdevumus.

E-mācību kursu apguvušajiem un noslēguma pārbaudes testu veiksmīgi nokārtojušajiem pašvaldību un plānošanas reģionu darbiniekiem tiks izsniegti sertifikāti.

Kā liecina pieredze, klimata pārmaiņas kļūst aizvien nozīmīgākas un tiešā veidā skar ikvienu Latvijas pašvaldību. Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns līdz 2030. gadam nosaka nepieciešamos rīcības virzienus klimata pārmaiņu negatīvo seku, risku un ievainojamības mazināšanai, kā arī klimata pārmaiņu sniegto iespēju izmantošanai. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030. gadam nosaka, ka Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) līdz 2030. gadam jāsamazina kopumā par 17% pret 2005. gadu, zio vietne kem.gov.lv.

Savukārt Latvijas klimatneitralitātes stratēģija līdz 2050. gadam nosaka, ka visām tautsaimniecības nozarēm ir jāsamazina SEG emisijas un jādod ieguldījums klimatneitralitātes sasniegšanā. Pašvaldībām un plānošanas reģioniem ir ļoti būtiska loma pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanā un SEG ierobežošanā, it īpaši, enerģētikas un transporta sektoru emisiju samazināšanā. Ņemot vērā iepriekš minēto, pašvaldībām ir daudz iespēju veicināt nacionālo klimata mērķu sasniegšanu, taču, protams, tam ir nepieciešamas zināšanas un izpratne par nepieciešamajām rīcībām un pasākumiem.

KEM rudenī organizēs informatīvu semināru pašvaldību un plānošanas reģionu pārstāvjiem. Seminārā informēs par e-mācību uzsākšanas laiku, pieteikšanās iespējām, nosacījumiem sertifikāta iegūšanai, kā arī citiem jautājumiem.

E-mācību kurss izstrādāts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. – 2021. gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” iepriekš noteiktā projekta Nr.LV-CLIMATE-0001 “Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā” ietvaros.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī

Ekonomika Vai ar oglekļa emisiju iespējams nopelnīt - stāsta VID (+VIDEO)

Lielāko un dinamiskāko vielas krātuvi Latvijā veido kokaudze.

Sabiedrība Abu Meri Dubaijā stāsta par klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību

Klimata pārmaiņas galvenokārt ietekmē neaizsargātākās grupas - mazus bērnus, vecus cilvēkus, cilvēkus ar hroniskām slimībām vai invaliditāti, cilvēkus ar zemiem ienākumiem, Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Klimata pārmaiņu konferencē COP28 uzsvēra Veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Ekonomika VARAM: Latvija saskaras ar klimata izaicinājumiem, ir nepieciešama apmežošana

Nav izdevīgi apstrādāt lauksaimniecības vajadzībām neizmantotu zemi zāles audzēšanai, uzskata ministrija.

Sabiedrība Izpirkuma maksa par Grētu Tūnbergu: Latvija iemaksās 100 000 eiro ANO (+VIDEO)

Tādā veidā mūsu valsts palīdz novērst klimata pārmaiņu sekas.