Eksperti: Latvenergo augsto peļņu varēja izmantot tarifu kāpuma mazināšanai

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka "Latvenergo" nav vienīgais valsts uzņēmums, kas dividendes no peļņas ik gadu iemaksā valsts budžetā. Tā ir Latvijā pieņemta prakse un valsts, kā akcionāra tiesības, lai arī ir bijušas bažas par negatīvo ietekmi uz investīcijām, ko ilgtermiņā var radīt regulāra peļņas izņemšanas no valsts uzņēmumiem. Tāpat "Latvenergo" peļņa ir iepriekš izmantota arī citiem mērķiem, piemēram, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu samazināšanai.

Tiešā veidā gan samazināt tarifus ir grūti, jo elektroenerģijas cenu nosaka tirgus un "Latvenergo" nav vienīgais tirgotājs Latvijā, norāda Āboliņš. Tāpat "Latvenergo" darbojas ne tikai Latvijā, bet visā Baltijas reģionā un daļa no lielās peļņas veidojas no eksporta.

Vienlaikus, valsts kā akcionārs var rīkoties ar uzņēmuma peļņu pēc saviem ieskatiem un citās Eiropas valstīs tā ir tikusi izmantota gala tarifu samazināšanai mājsaimniecībām, un uzņēmumiem. Šajā ziņā Āboliņa ieskatā valsts varētu izmantot "Latvenergo" peļņu, piemēram, sadales tarifu mazināšanai vai lielākam aizsargāto lietotāju atbalstam.

Taču Āboliņš uzsver, ka tas ir politisks lēmums un budžeta jautājums, jo dividendes ir budžeta ieņēmumi. Uzņēmuma vadība, ierēdņi vai regulators šādu lēmumus nevar pieņemt.

Tādēļ sadales tarifu pieaugums, "Latvenergo" rekordaugstās peļņas kontekstā, visticamāk, nav tikai neveiksmīgas komunikācijas jautājumus. Āboliņš domā, ka tas liecina, ka enerģētikas nozarē joprojām pietrūkst stratēģiska redzējuma un sadales tarifu pieaugums ir skatīts atrauti no "Latvenergo" finanšu darbības rezultātiem.

Savlaicīgi paredzot "Latvenergo" peļņas pieaugumu, politiski bija iespējams sadales tīkla izmaksu pieaugumu segt no koncerna peļņas, taču ierēdņi vai regulators nelemj par politiku, norāda Āboliņš. Rezultātā Latvijā pēdējos gados ir bijis viens lielākajiem elektroenerģijas cenu kāpumiem mājsaimniecībām Eiropā.

Savukārt "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka tas, ka valsts kā kapitāla turētājs rēķinās ar dividendēm, ir adekvāti un, savukārt, budžeta veidošana pieprasa uzrādīt arī konkrētas prognozes. Tas brīžiem raisa nekonstruktīvu diskusiju arī saistībā ar citiem plānotajiem ieņēmumiem.

"Kritiku šajā kontekstā var raisīt situācija, ja no valsts puses tiek īstenotas manipulācijas, kas sniegtu iespējas uzņēmumam gūt virspeļņu vai spiestu to darīt. Taču tas ir izdarāms monopolstāvokļa apstākļos. Šobrīd "Latvenergo" darbojas tirgū, tam ir konkurenti un valstij ir jādod iespējas uzņēmumam pelnīt un augt," uzskata Gašpuitis.

Savukārt no kopējā skatupunkta valstij ir jāveido tāda enerģētikas politika, lai veidotos konkurence un tirgus attīstītos, kam tad ir jānodrošina konkurētspējīgi tarifi un kvalitāte, norāda Gašpuitis. Protams, atzīst ekonomists, pēdējie gadi ir atseguši daudzas neizdarības un trūkumus enerģētikā ne tikai Latvijā. Tādēļ tas ir būtisks jaunās valdības uzdevums lietas ātrāk virzīt uz priekšu.

Liela virspeļņa vai cenu pieaugums sabiedrībā vienmēr rada rezonansi. Gašpuitis uzskata, ka valstij ir jāiejaucas, ja pastāv ilgstoši strukturāli trūkumi. Jaucoties īstermiņa svārstībās, drīzāk var būt negatīvas sekas, jo politiķu iespējas tās ietekmēt ir ļoti ierobežotas. Tas tikai palielina nenoteiktību.

"Savukārt atbalsts iedzīvotājiem jāveido ar sociālo politiku, ņemot vērā kopējo atbalsta apjomu un citus faktorus. Katrai jomai savs uzdevums un tās nejaucot, var panākt lielāku efektivitāti," piebilst Gašpuitis.

Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 1,163 miljardi eiro, kas ir par 56,3% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 56,8% - līdz 222,519 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gada pirmajā pusgadā palielinājās par 83,2%, sasniedzot 867,9 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 228,2 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 50,5%.