"Dzīvojot Latvijā jau gandrīz 30 gadus, esmu pieredzējis Latvijas ievērības cienīgo pāreju uz tirgus ekonomiku, kas šobrīd ir cieši integrēta ar citu Eiropas Savienības valstu ekonomikām, un tāpēc mani sarūgtina pašreizējās politiskās debates par banku sistēmu, jo īpaši ideja noteikt maksimālo apmēru banku piemērotajām procentu likmēm. Ļaujiet man pamatot un brīdināt, kāpēc šis nav labs ieteikums", - šodien raksta Stokholmas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītājs Rīgā Mortens Hansens.
Ekonomists vērš uzmanību uz to, ka uzticamības radīšana ekonomikā ir lēns, taču auglīgs process. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi nezaudēt uzticamību.
"Bet ko darīt, ja spēles noteikumi pēkšņi un negaidīti mainās? Pieņemsim, ka RIMI ar likumu tiek noteikts iekasēt par 10 olām ne vairāk kā 0,50 EUR - "patērētāju aizsardzības" vārdā. Man ir tāda sajūta, ka daudz olu netiktu pārdots, jo RIMI nespētu iegādāties olas no piegādātājiem par tik zemu cenu, lai varētu ievērot likuma prasības. Ciestu gan es, gan jūs, gan RIMI - mēs varētu skatīties uz šo kā uz "lose-lose" ("zaudētāji ir abas puses") gadījumu.
Tieši tāpat darbotos limita noteikšana banku piemērotajām procentu likmēm, un tas radītu šādas sekas.
Bankas izsniegs mazāk aizdevumu, jo kreditēšana nebūs tik ienesīga, kas būs pretēji politiķu iecerēm, kuri vēlas redzēt lielāku, nevis mazāku kreditēšanas apjomu.
Nelielais aizdevumu apjoms, kas tiktu izsniegts, varētu tikt piešķirts personām vai uzņēmumiem ar labiem sakariem - šajā kontekstā varat domāt arī par Krievijai līdzīgu ekonomisko modeli.
Tas būtu signāls esošajām bankām un potenciālajiem jaunajiem tirgus dalībniekiem, ka Latvija nav īstā vieta banku pakalpojumu sniegšanai. Iespējams, dažas bankas aizies no tirgus. Samazinoties banku skaitam, konkurence tirgū vēl vairāk samazināsies, bet mazāka konkurence nozīmē tieši augstākas, nevis zemākas procentu likmes.
Turklāt, kas ir ļoti svarīgi, Latvija zaudētu uzticamību kā investīcijām draudzīga valsts - un šīs uzticamības atjaunošana prasītu ļoti ilgu laiku", - pārliecināts ir ekonomikas doktors.
"Tas gan nenozīmē, ka nedrīkst kritizēt bankas vai ka tās ir svētās (tās tādas nav). Mani bankas neapmierina vismaz divos punktos. Banku aizdevumu likmes pieaug gandrīz uzreiz pēc ECB likmju paaugstināšanas, turpretī, noguldījumu procentu likmju paaugstināšana notiek gliemeža ātrumā. Un kāpēc bankas nepiedāvā ilgtermiņa hipotekāros kredītus ar fiksētu procentu likmi?" - jautā Mortens Hansens.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri