• Armanda,
  • Armands
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni kompensēs energoresursu izmaksas

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 16:52, 14.09.2023


Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto likumprojektu "Energoapgādes izmaksu atbalsta likums", kas paredz atbalstu energoresursu izmaksu kompensēšanu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni situācijās, kad energoresursu cenas ir ārkārtēji augstas.


Foto: LETA

KEM informē, ka atbalsts tiks noteikts mērķēti - konkrētām mājsaimniecību grupām ar zemu un vidēji zemu ienākuma līmeni, proti, mājsaimniecībām kuru ikmēneša izdevumi uz vienu tās locekli par mājokli varētu veidot 30% no mājsaimniecības ienākumiem. Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi visā apkures sezonā, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējas pieaugums biržā.

Apkures sezonas laikā šāda situācija var iestāties vienu vai vairākas reizes, vai arī pretēji - energoresursu cenas visā apkures sezonā var būt stabilas, kad atbalsta mehānisma iedarbināšana nav nepieciešama. Atbalstu uzsāks sniegt tikai tad, ja energoresursu tirgus cena pārsniegs noteiktu cenu slieksni, ko noteiks un apstiprinās MK, uzsver likumprojekta izstrādātāji.

KEM šobrīd strādā pie MK noteikumu redakcijas, kas noteiks atbalsta piemērošanas nosacījumus un apmēru, lai drīzumā tos virzītu uz starpinstitūciju saskaņošanu.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) norāda, ka likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīti ar strauju energoresursu cenu kāpumu apkures sezonā. Aptuvenais mājsaimniecību īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, ir ap 40-50% mājsaimniecību Latvijā.

Komentējot atbalsta piešķiršanas procesu, KEM skaidro, ka energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām vai pabalstiem un dzīvesvietu no vairāku institūciju datu bāzēm - Valsts ieņēmuma dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP). Pie sistēmas ieviešanas strādā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKV).

Mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem varēs saņemt atbalstu, ja lietotājs būs deklarējies vai reģistrējies adresē, kurā izmanto elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pakalpojumu. Visu mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu ienākumi tiks summēti kopā. Kopējie ienākumi tiks dalīti uz konkrētajā mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu skaitu. Arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kam Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuri dzīvo norādītajā kontaktadresē, kvalificēsies atbalstam, ja tiks konstatēts, ka viņu ienākumu līmenis būs zems vai vidēji zems.

Atbalstu centralizētajiem risinājumiem, piemēram, elektrība, kas netiek izmantota apkures vajadzībām, dabasgāze, centralizētā siltumenerģija, plānots sniegt automātiski, piemērojot to mājsaimniecības rēķinā. Atbalstu pienākums sniegt elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes komersantiem. Savukārt atbalstu decentralizētajam kurināmajam (malka, granulas, briketes, dīzeļdegviela un citi) administrēs pašvaldības.

Ja mājsaimniecībai ir spēkā esošs līgums ar dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotāju, bet faktiski energoapgāde mājoklī nenotiek, atbalstu mājsaimniecība nevarēs saņemt.

KEM aicina deklarēties tur, kur ikdienā dzīvo un patērē elektroenerģiju, dabasgāzi un siltumenerģiju. Vienlaikus pārbaudīt vai dzīvesvietā nav deklarētas nepiederošas personas. Kā arī nepieciešams pārbaudīt, vai deklarētā dzīvesvietas adrese ir reģistrēta Adrešu reģistrā, norāda ministrija.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Būtiski sarucis Ventspils ostas termināļos pārkrauto kravu apmērs

Ventspils ostas termināļos šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrauti 2,349 miljoni tonnu kravu, kas ir par 25,2% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Ekonomika Baltijas valstu finanšu ministri tiekas ar ASV investoriem

Piektdien, 19. aprīlī, ikgadējās Pasaules Bankas grupas (PBG) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pilnvarnieku pavasara sanāksmē Vašingtonā notika ASV Tirdzniecības kameras rīkota Baltijas finanšu ministru apaļā galda diskusija, informēja VS.LV Finanšu ministrijā.

Ekonomika Laser: Latvija līdz 2040.gadam var kļūt par Baltijas tīģeri, bet var arī nekļūt

Latvijai līdz 2040.gadam ir iespējami četri attīstības scenāriji, sākot no Latvijas kā spēcīga Baltijas valstu centra līdz vientuļai un izolētai valstij, uzskata nesen izveidotā domnīca "Laser", kurā pamatā apvienojušies Latvijā zināmi uzņēmējdarbības pārstāvji.

Ekonomika «Liepājas enerģijas» apgrozījums gada laikā pieauga par 330 000 eiro (+VIDEO)

Tika atklāta uzņēmuma jaunākā 4 MW šķeldas katlumāja.

Lasiet arī

Sabiedrība Preiļu novadā paplašināts pašvaldības pabalstu saņēmēju loks

Preiļu novadā paplašināts pašvaldības pabalstu saņēmēju loks, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Sabiedrība Rīgā strauji aug mājokļa pabalsta saņēmēju skaits

Ņemot vērā komunālo izdevumu straujo pieaugumu, oktobrī Rīgā mājokļa pabalsta saņēmēju skaits audzis par 1227 personām, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Sabiedrība Tiesībsargs aicina valdību pārskatīt valsts sociālos pabalstus

Tiesībsargs Juris Jansons aicina valdību rīkoties atbilstoši pašas noteiktajiem kritērijiem un pārskatīt valsts sociālos pabalstus, aģentūrai LETA pavēstīja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājas vietnieks Edgars Lākutis.

Sabiedrība Pēc vēlēšanām Saeima varētu lemt par vēl lielāku atbalstu iedzīvotājiem

Par vēl lielāku atbalstu iedzīvotājiem, nekā līdz šim pieņemto apjomu, varētu lemt pēc tam, kad par oktobri kā pirmo iespējamo apkures mēnesi tiks saņemti rēķini novembrī, aģentūrai LETA pauda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.