• Armanda,
  • Armands
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


FOTO. Paskat, kas notiek ar tukšajām pudelēm pēc tam, kad tās nododam taromātos

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 14:40, 13.09.2023


Kopš pagājušā gada februāra, kad Latvijā sāka darboties depozītu sistēma, tajā nodoti kopumā 511 miljoni iepakojuma vienību, informēja SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) pārstāvji.



Pēc kompānijā vēstītā, pārstrādei nodoti 7700 tonnu PET iepakojuma, 10 000 tonnu stikla un 2140 tonnu alumīnija, bet dzērienu ražotājiem atkārtotai uzpildei nodoti 92 miljoni stikla pudeļu.

Šā gada dati liecina, ka no visiem pārdotajiem iepakojumiem iedzīvotāji visaktīvāk nodod ūdens (88%), limonāžu (84%) un PET iepildīta alus (91%) iepakojumus, bet mazāk tiek nodoti jaunā tvēruma produkti, tostarp no visa veida alkoholiskajiem dzērieniem PET un skārdenēs nodod 42%, bet no dzērienu sīrupiem - 29%.

Kompānijā norāda, ka depozīta iepakojumu nodošanas rādītājus ietekmē vairāki faktori, tostarp konkrētajā mēnesī tirgū laisto iepakojumu skaits, iedzīvotāju patēriņa un iepakojumu nodošanas tendences, dažādi svētki un brīvdienas. Piemēram, 2023.gada pirmajā pusgadā nodotā iepakojuma rādītājs bija 72%, jūlijā - 98%, bet augustā - 84%, kas skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji sistēmā nodeva iepakojumus par iepriekšējiem periodiem, tostarp Jāņu brīvdienām.

Vienlaikus DIO pārstāvji prognozē, ka gada otrajā pusē nodotā iepakojuma īpatsvars būs lielāks, jo pakāpeniski atgriezīsies siltajā sezonā izlietotais iepakojums.

"Analizējot atgriešanas rādītājus jaunā tvēruma produktiem, redzam, ka vislabāk nodod to dzērienu iepakojumus, kurus cilvēki biežāk patērē ārpus mājām - tie ir dažādi stiprie alkoholiskie kokteiļi. Bet tādiem dzērieniem kā bezalkoholiskajam vīnam un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem PET iepakojumā, kurus patērē neregulāri vai visbiežāk mājās, atgriešanas rādītāji ir zemāki. Savukārt dzērienu sīrupu patēriņa īpatnība ir tāda, ka šo produktu patērē lēni, tādēļ arī iepakojumu atgriešanas laiks ir ievērojami ilgāks," min DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Kompānijā arī informē, ka šā gada laikā 12 tirdzniecības vietās uzstādīti jaudīgāki taromāti un kopējais taromātu skaits šobrīd ir sasniedzis 1118.

Jau ziņots, ka Latvijā depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem sāka darboties 2022.gada 1.februārī. Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO.

Līdz šā gada 1.janvārim depozīta sistēmā varēja nodot stikla, PET un metāla bezalkoholisko, visu veidu alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Savukārt kopš 2023.gada depozīta sistēmā var nodot arī sīrupa un alkoholisko kokteiļu, kas veidoti uz spirta bāzes (ar alkohola saturu līdz 15%), stikla, plastmasas (PET) un skārdeņu iepakojumus, kā arī visu veidu alkoholiskos dzērienus PET pudelēs vai skārdenēs, kas ir marķēti ar Latvijas depozīta zīmi.

DIO pagājušajā gadā, kad Latvijā sāka darboties depozīta sistēma, strādāja ar 18,474 miljonu eiro apgrozījumu un 4,086 miljonu eiro peļņu.

Kompānija reģistrēta 2020.gadā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība" (18,07%), SIA "Coca-Cola HBC Latvia" (18,07%), SIA "Cido grupa" (12,05%), AS "Cēsu alus" (12,05%), AS "PET Baltija" (12,05%), AS "Aldaris" (12,05%), Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas Bankas ekonomisti: Turpmākajos mēnešos pakalpojumu cenas augs lēnāk

Turpmākajos mēnešos pakalpojumu cenas augs lēnāk, jo algu kāpums vairs nav tik straujš kā pērn, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Ieva Opmane un Andrejs Bessonovs.

Ekonomika Valmieras Industriālajā parkā uzsākta dzelzceļa būvniecība (+VIDEO)

Noritējušas izsoles divām esošajām rūpnieciskās apbūves teritorijām 23,7 ha un 12 ha platībā.

Ekonomika Bīstamu laiku zīme: kāpēc mūsu valstī arvien vairāk uzpērk zeltu (+VIDEO)

Arī Latvijā ir atrasti daži zelta gabaliņi smilšu grauda lielumā sanesumu iežos.

Ekonomika Latvijas Bankas ekonomisti: Energoresursu cenas šogad nedaudz mazināsies

Sagaidāms, ka energoresursu cenas šī gada laikā kopumā nedaudz mazināsies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Ieva Opmane un Andrejs Bessonovs.

Lasiet arī

Veselība Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem jāatceras par kolagēnu, kalciju un magniju (+VIDEO)

Kaulu un locītavu veselība: ko darīt, lai nodrošinātu kustību brīvību pēc iespējas ilgāk?

Ekonomika Kazāks: Eiropai steidzami jāizveido vienotu kapitāla tirgu un banku savienību

Eiropā ir steidzami jāpieņem ilgstoši novilcināti politiskie lēmumi, lai izveidotu vienotu kapitāla tirgus un banku savienību, jo Eiropas problēma nav naudas trūkums, bet gan vienota finanšu tirgus trūkums, kas ļautu resursus novirzīt nepieciešamās jomās, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Sabiedrība Daugavpilī un Rēzeknē sākusies meteoroloģiskā vasara

Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā pēdējās piecas diennaktis vidējā gaisa temperatūra bijusi +15 un vairāk grādu, kas nozīmē meteoroloģiskās vasaras sākumu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ekonomika Aptuveni 50% teļu no Latvijas tiek eksportēti uz ārzemēm (+VIDEO)

Kad Latvijā ienāca ārvalstu dzīvnieku ģenētika, ienāca Holšteinas govis, ar to saimnieki atteicās no Latvijas brūnajām.