«Rail Baltica» trases būvdarbos Latvijas uzņēmums veiks 0,18% no kopējā apmēra

Kopējā uzvarējušā pretendenta - Francijas, Polijas un Itālijas kopuzņēmums "E.R.B. Rail Baltica JV" - piedāvātā līgumcena ir 3 698 833 521 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), tādējādi attiecīgi "Ceļuprojektam" atvēlētā līguma summa ir 6 657 900 eiro bez PVN. Kopuzņēmumu "E.R.B. "Rail Baltica" JV" veido "Eiffage Génie Civil SAS" (Francija), "Budimex S.A." (Polija) un "Rizzani de Eccher S.p.A" (Itālija).

Paredzēts, ka "Ceļuprojekts" veiks ceļu projektēšanas speciālista un galvenā būvniecības informācija modelēšanas (BIM) koordinatora pienākumus.

"Ceļuprojekts" 2022.gadā strādāja ar 3,543 miljonu eiro apgrozījumu un guva 182 373 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmums reģistrēts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 38 624 eiro.

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" iepriekš ziņoja, ka "Rail Baltica" kopumā Latvijā izmaksās četras reizes dārgāk par sākotnēji plānoto - kad pirms sešiem gadiem prezentēja finanšu aprēķinus, "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksas lēsa ap diviem miljardiem eiro, bet tagad tiek pieļauts, ka projekts varētu izmaksāt kopumā apmēram astoņus miljardus eiro.

"Rail Baltica" pamattrases būvdarbi ietver sliežu ceļus un ar tiem saistītās pārbūves, taču vēl būs izdevumi par elektrifikāciju, signalizāciju, stacijām un kravu termināļiem un citi. Līdz ar to kopējās izmaksas oficiāli netiek sauktas.

Pēc raidījumā minētā, lai arī būvdarbu veicējs atrasts, tomēr aizvien vēl nav visu būvprojektu - ne lielākajai daļai trases, ne saistītajiem objektiem. Šis darbs iekavējies par vismaz gadu, turklāt projektēšanai ir pieprasīts visai būtisks papildu finansējums - vairāk nekā 40 miljoni eiro.

Neplānoto projektēšanas papildu izdevumu segšanai Satiksmes ministrija pavasarī lūdza no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 46 miljonus eiro. Tā vietā Finanšu ministrija aicināja par fondiem atbildīgo auditoru grupu pārbaudīt "Rail Baltica" projektēšanas procesu. Pārbaude šobrīd ir pabeigta, un, pēc finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) teikā, aina neesot iepriecinoša. "Šobrīd tā pati projektēšana, gan visa infrastruktūra prasīs būtiski daudz lielākus līdzekļus, nekā tas ir līdz šim ziņots un skaidrība par to īsti nav. (...) Es domāju, ka nekavējoties Satiksmes ministrijai un "Rail Baltica" vadības grupai ir jānāk [Ministru] kabinetā ar ziņojumu, kas tad ir patiesie finanšu apmēri, kas ir nepieciešami," viņš sacīja.

Ministrs arī norādījis, ka šobrīd nav skaidru scenāriju, kā šo milzīgo projektu nofinansēt.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.