• Egija,
  • Egmonts,
  • Egons,
  • Henrihs,
  • Henriks
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


FM: nav iespējams finansēt papildu izdevumus ar budžeta ieņēmumiem (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 09:14, 28.08.2023


Latvija ir saskarusies ar vēl nebijušiem vai sen nepieredzētiem izaicinājumiem, atzīst eksperts.


2022. gadā, inflācijai sasniedzot nepieredzēti augstu līmeni kopš iepriekšējā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, Eiropas Centrālā banka ir sākusi procentu likmju celšanu.

Finanšu ministrija 2023. gada 7. septembrī rīko konferenci “Valsts parāda attīstība: optimālo līmeni meklējot”, kurā eksperti no Eiropas Fiskālās padomes, Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas, Eiropas Centrālas bankas, kredītreitinga aģentūras un Labklājības ministrijas diskutēs par rakstā minētajiem un citiem saistītajiem jautājumiem.

Saskaņā ar ministrijas oficiālo vietni fm.gov.lv, Latvija ir saskarusies ar vēl nebijušiem vai sen nepieredzētiem izaicinājumiem – Covid-19 pandēmija, Krievijas izraisītais karš Ukrainā, strauji pieaugušās energoresursu cenas un augstā inflācija. Šie satricinājumi ir būtiski palielinājuši arī valsts budžeta izdevumus – papildu atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem, humanitārā un militārā palīdzība Ukrainai, aizsardzības kapacitātes stiprināšana. Šādā situācijā nav iespējams finansēt visus papildu izdevumus ar budžeta ieņēmumiem – veidojas budžeta deficīts. Savukārt, budžeta deficīts tiek segts, aizņemoties un attiecīgi palielinot valsts budžeta parādu

Edgars Vītols, Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta vecākais eksperts aicina varas iestādes padomāt par vairākiem aktuāliem jautājumiem:

"Lai arī Latvijas valsts parāds pēc Eurostat datiem 2022. gadā joprojām bija vairāk nekā divas reizes mazāks kā vidēji Eiropas Savienībā (ES) – 40,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un Latvijas parāda ilgtspēja atbilstoši Eiropas Komisijas Parāda ilgtspējas ziņojumam nav apdraudēta, tomēr rodas jautājums, vai esošais parāda līmenis ir optimāls? Vai ar augstāku vai zemāku parāda līmeni būtu iespējams Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt augstāku labklājības līmeni?"

Pirmkārt, jāapzinās spēles noteikumi jeb normatīvā bāze, kas regulē valsts iespējas dzīvot ārpus saviem budžeta līdzekļiem. To, cik lielu deficītu un parādu var plānot Latvijas budžetā, nosaka gan Fiskālās disciplīnas likums (FDL), gan Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) nosacījumi. FDL un SIP ir atrunāts, ka parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP. Tā kā Latvijas parāds ir būtiski zem noteiktās atsauces vērtības, tad šo kritēriju izpildīt ir vienkārši. Sarežģītāk ir ar budžeta deficīta nosacījumu. FDL un SIP ir noteiktas dažādas budžeta strukturālās bilances atsauces vērtības, no kurām stingrākā ir noteikta FDL. Tā paredz, ka budžeta strukturālais deficīts nedrīkst pārsniegt 0,5% no IKP, stasta FM eksperts.

Taču 2022. gada 9. novembrī Eiropas Komisija publicēja paziņojumu par ES ekonomikas pārvaldības ietvara reformu un 2023. gada 26. aprīlī tika publicēti trīs tiesību aktu priekšlikumi, kuru mērķi ir padarīt ekonomikas pārvaldību vienkāršāku, tostarp atteikties no strukturālās bilances nosacījuma, palielināt valstu atbildību un citi. Tātad spēles noteikumi mainīsies un uzsvars tiks likts uz valstu atbildību. Tiks saglabāta Māstrihtas līgumā noteiktā parāda atsauces vērtība 60% no IKP un nominālā budžeta deficīta atsauces vērtība 3% no IKP. Valsts pārziņā būs veidot budžeta politiku, kas nodrošinās, ka budžeta deficīts un parāds nepārsniedz atsauces vērtības. Lai nodrošinātu, ka sagatavotais budžets atbilst iepriekš minētajām atsauces vērtībām, Eiropas Komisija noteiks valstīm tehnisko trajektoriju vai tehnisko informāciju, kas balstīsies uz parāda ilgtspējas analīzi[3]. Tieši parāda ilgtspējas analīze kalpos par vienu no galvenajiem analītiskajiem rīkiem, nosakot iespējamos budžeta deficīta un parāda ierobežojumus.

Otrkārt, pauž E.Vītols, jānovērtē, cik izdevīga ir aizņemšanās jeb cik valstij būs jāmaksā par parāda apkalpošanu. Ja vēl 2021. gada martā Valsts kase emitēja eiroobligācijas 1,25 miljardu eiro apmērā ar ienesīgumu 0,105%, tad 2023. gada jūlijā eiroobligācijas 750 miljonu eiro apmērā tika emitētas ar 3,910% ienesīgumu. Tik straujas izmaiņas ir saistītas ar monetārās politikas izmaiņām. Kopš finanšu krīzes Eiropas Centrālā banka ir samazinājusi procentu likmes, izņemot nelielu procentu likmju pieaugumu 2011. gadā. Taču 2022. gadā, inflācijai sasniedzot nepieredzēti augstu līmeni kopš iepriekšējā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, Eiropas Centrālā banka ir sākusi procentu likmju celšanu, kas atspoguļojas arī parāda apkalpošanas izmaksās. Vai brīdī, kad procentu likmes aug, valsts budžeta deficīts jāsamazina, nodrošinot atbalstu tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams? Jā, tādējādi papildus nodrošinot atbalstu arī monetārajai politikai cīņā ar inflāciju. Runājot par parāda apkalpošanas izmaksām, jāpievērš uzmanība, ka tās nosaka ne tikai pastāvošās makro tendences, bet arī finanšu tirgus pārliecība par valsts spējām segt savas saistības. Svarīgi rūpēties, lai valsts saglabā augstu kredītreitingu, tādējādi nodrošinot izdevīgus nosacījumus aizņemoties.

Treškārt, jānovērtē, vai budžeta deficīta finansētie pasākumi nodrošina ilgtermiņa izaugsmi un neapdraud publisko finanšu ilgtspēju. No vienas puses, zinātniskajā literatūrā ir secināts, ka efektīvi izmantots parāda finansējums var nodrošināt papildu ekonomisko izaugsmi, taču, no otras puses, pārmērīgs budžeta parāds var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai arī par precīzu valsts parāda līmeni, kas būtu uzskatāms par pārmērīgu, akadēmiķu rindās vienprātības nav, taču tas varētu būt robežās no 80% līdz 100% no IKP. Latvijas parāds ir būtiski zem zinātniskajā literatūrā noteiktā līmeņa. Vai tas nozīmē, ka Latvijas parāds var divkāršoties, līdz tas negatīvi ietekmēs ekonomisko izaugsmi? Šādas pārliecības nav. Jāņem vērā valsts specifiskie riski – maza, atvērta ekonomika, ģeogrāfiskā atrašanās vieta un citi.

Meklējot optimālo parāda līmeni, nedrīkst aizmirst arī par sabiedrības novecošanos. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā iedzīvotāju īpatsvars vecumā virs 65 gadiem 2000. gadā bija 14,8%, savukārt 2020. gadā tas jau sasniedza 20,5%. Eiropas Komisija kārtējā Novecošanas ziņojumā ir sniegusi ilgtermiņa demogrāfiskās prognozes, atbilstoši kurām iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem 2070. gadā sasniegs 31,8%. Iedzīvotāju novecošanās, bez šaubām, ietekmēs arī valsts budžetu. Sagaidāms, ka pieaugs gan ar veselības aprūpi saistītie izdevumi, gan izdevumi vecuma pensijām.


Edgars Vītols, Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta vecākais eksperts.
Edgars Vītols, Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta vecākais eksperts.

Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas bizness paplašina elektromobiļu uzlādes tīklu (+VIDEO)

Turpmāk sniegs iespēju izmantot no atjaunīgiem resursiem iegūtu zaļo enerģiju

Ekonomika Rīgas lidostā uzbūvēs jauno daudzstāvu autostāvvietu

Rīgas lidostas jauno daudzstāvu autostāvvietu par 248 000 eiro projektēs SIA "BM-projekts", informēja Rīgas lidosta.

Ekonomika Pretlikumīgas konkurences pazīmes metāllūžņu tirgū

Norises Latvijas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū liecina, ka šajā tirgū ir vērojamas agresīvas un pretlikumīgas konkurences pazīmes, kas apdraud virknes šī tirgus dalībnieku turpmāko eksistenci un rada valstij nodokļu zaudējumus, informēja Johens Kleins, biedrības “Baltijas metāllūžņu pārstrādātāju asociācija” padomnieks.

Ekonomika Tautiešu uzņēmēji Vidzemē varēs saņemt dotācijas līdz 12 000 EUR (+VIDEO)

Remigrants ir diasporas loceklis, kurš ir atgriezies vai pārcēlies no pastāvīgas dzīves ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Lasiet arī

Sabiedrība Ministru kabineta balvas apmērs paaugstināts līdz 10 000 eiro

Valdība šodien paaugstināja Ministru kabineta (MK) balvas apmēru līdz 10 000 eiro.

Ekonomika Bitcoin kurss pārsniedz 72 000 dolāru

Kriptovalūtas "Bitcoin" kurss pirmdien atkal uzstādījis jaunu rekordu, pirmo reizi pārsniedzot 72 000 ASV dolāru robežu.

Ekonomika Vienojas pārdalīt 663 miljonus eiro no ES fondiem

Eiropas Savienības (ES) fondu tematiskās komiteja atbalstījusi rosināto finanšu investīciju pārdali 662,8 miljonu eiro apmērā, saglabājot katras ministrijas kopējā investīciju portfeļa apjomu, tādējādi novēršot iepriekš izskanējušos fondu finansējuma riskus, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Sabiedrība Latvijā 32% iedzīvotāju regulāri finansiāli atbalsta tuviniekus

Latvijā 32% iedzīvotāju regulāri sniedz finansiālu palīdzību ģimenes locekļiem, draugiem vai paziņām, taču salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuri vairs nevar sniegt atbalstu līdzšinējā apmērā, informē bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz 2023. un 2024.gada janvārī veiktajām Baltijas iedzīvotāju aptaujām.