EM: sagaidāms, ka pieaugums darba tirgū turpināsies 3. ceturksnī (+VIDEO)

Līdz ar gaidāmo Nacionālās apvienības aiziešanu no valdības koalīcijas, tiks aktualizēta arī vadība Ekonomikas ministrijā. Tikmēr Latvijas tautsaimniecību šoruden gaida nopietni izaicinājumi.

Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis 2023. gada 2. ceturksnī palielinājās līdz 68,4%, kas bija par 0,1 procentpunktu zemāks rādītājs nekā attiecīgi 2022. gada 2. ceturksnī (68,5%), pauž vietne em.gov.lv.

2023. gada 2. ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem kopumā ir nostabilizējies pie 948,2 tūkstošiem, kas par 0,2 tūkstošiem pārsniedza ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu 2022. gada atbilstošajā periodā. Līdz ar Ukrainas kara bēgļu ienākošās plūsmas samazināšanos, arī šis plūsmas pozitīvais efekts uz darbaspēka piedāvājuma dinamiku pakāpeniski izsīkst. Tāpat jāņem vērā, ka daļa kara bēgļu atgriežas mājās, tādejādi demogrāfisko faktoru negatīvā ietekme uz darbaspēka piedāvājuma dinamiku turpmākajos gados atkal varētu kļūt izteiktāka.

Lai arī situācija Latvijas darba tirgū turpina uzlaboties, tomēr jāatzīmē, ka uzlabojumi kopumā ir lēnāki nekā kaimiņos. Nodarbinātības līmenis Latvijā 2023. gada 2. ceturksnī bija par 4,8 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (69,2%), bet par 1,7 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā (66,1%).

Tāpat arī bezdarba līmenis Latvijā 2. ceturksnī saglabājās par vidēji 0,4 procentpunktiem augstāks nekā Lietuvā (6%), bet par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā 6,7%).

Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos, prognozējams, ka kopumā situācija Latvijas darba tirgū 2023. gadā saglabāsies nogaidoša. Sagaidāms, ka neliels aktivitāšu pieaugums darba tirgū turpināsies gada 3. ceturksnī, palielinoties sezonālam darbaspēka pieprasījumam, tomēr līdz ar zemās bāzes efekta izsīkšanu un nodarbinātībai pietuvojoties savam potenciālam, būtisks jaunu darbavietu un nodarbinātības palielinājums kopumā gada griezumā vairs nav sagaidāms.