Sešos mēnešos visintensīvāk investēts energoefektivitātes paaugstināšanā un zemas īres mājokļu būvniecības fondam.
Latvijas valdība ir uz sabrukuma robežas, taču tai jārisina steidzamas Eiropas Savienības fondu līdzekļu izmaksas lietas. Par to vakar Ministru kabineta sēdē ziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Šī gada sešos mēnešos ES fondu un AF projektos investēti 483,8 miljoni euro jeb 41 % no gadam plānotā 1,2 miljardu euro valsts budžeta priekšfinansējuma, t. sk. jūnijā – 75,9 miljoni euro.
Sešos mēnešos visintensīvāk investēts energoefektivitātes paaugstināšanā un zemas īres mājokļu būvniecības fondam 143 miljoni euro (administrē Ekonomikas ministrija), transporta infrastruktūras jomā 84,0 miljoni euro (Satiksmes ministrija), veselības infrastruktūrai 35,8 miljoni euro (Veselības ministrija), izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācijai 31,9 miljoni euro (Izglītības un zinātnes ministrija) un atkritumu apsaimniekošanas un pašvaldību degradēto teritoriju revitalizācijas projektos 30,9 miljoni euro (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija).
"2023. gads ir perioda noslēdzošais gads, kad jāpabeidz projektu īstenošana", - pauž A.Ašeradens.
Tostarp joprojām nemainīgi augsti riski ir 52 projektu pabeigšanai līdz š. g. beigām ar vēl neizmaksāto ES finansējumu 456,5 miljoni euro – pārsvarā transporta un veselības infrastruktūras jomās.
"Atbildīgajām iestādēm (ministrijām) iespējami ātri ir jāvirza nepieciešamie lēmumi iespējamiem risinājumiem projektu pabeigšanai1 ar ES līdzfinansējumu", - uzstāj Latvijas Finanšu ministrija.
Lai pēc iespējas paātrinātu regulējuma izstrādi un investīciju uzsākšanu, t. sk. kompensētu valsts budžeta finansējuma izmantošanas lēno tempu perioda sākumā, FM regulāri proaktīvi seko līdzi un izvērtē regulējuma izstrādes un saskaņošanas procesus, identificējot augsta vai vidēja riska noteikumu projektus.
Vienlaikus jāsekmē/pastiprināti jāuzrauga virzība virknei noteikumu (kopā 1,83 miljardi euro), galvenokārt, dažāda veida atbalstam uzņēmējdarbībai, kā arī kultūras, izglītības un zinātnes, transporta un citās jomās (“vidēja riska” – ieilguši iestāžu procesi noteikumu saskaņošanas procesā/saskaņošana nav uzsākta savlaicīgi).