Indriksone piekrīt, ka bankas par nekreditēšanu jāsoda ar virspeļņas nodokli

Viņa norādīja, ka tai banku peļņas daļai, kas radusies saistībā ar Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas, būtu jānonāk ekonomikā, izaugsmes sadaļā, palīdzot uzņēmējiem palielināt investīcijas un celt eksportu, ražošanas apjomus un produktivitāti.

Ministre skaidroja, ka Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā trešdien tika stāstīs par diviem iespējamiem modeļiem, kādi īstenoti Lietuvā un Igaunijā.

Indriksone atzīmēja, ka jānodrošina, lai lielo banku meitas bankas Latvijā nomaksā ienākuma nodokļa avansa maksājumu, lai nauda neaizplūst prom no Latvijas, kas lielos starptautiskos uzņēmumos mēdz notikt.

Pēc viņas paustā, uzņēmēji norāda, ka bankas nevēlas uzņemties risku, banku risku apetīte nestabilitātes laikā ir mazinājusies, turklāt ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") programmām šo trūkumu nevar kompensēt.

"Mēs aktīvi strādājam pie programmu uzlabošanas un jaunu plānošanas, lai ar "Altum" programmām nosegtu plašāku vajadzību loku, kreditējot tos projektus, ko citās valstīs kreditētu komercbankas. Latvijā komercbankas šos projektus nav gatavas kreditēt, līdz ar ko uzņēmēji paliek bez iespējām attīstīties," sacīja ekonomikas ministre.

Taujāta, ko Ekonomikas ministrija (EM) ir paveikusi, lai vienkāršotu darbaspēka piesaistīšanu no trešajām valstīm, ko lūguši uzņēmēji, Indriksone skaidroja, ka pirms pāris mēnešiem tika izvērtēts Latvijas regulējums, konstatējot, ka tas ir tikpat labs, vai pat labāks nekā Lietuvā un Igaunijā, tomēr pielietojums praktiskajā dzīvē ir atšķirīgs kapacitātes trūkuma un informācijas apmaiņas datu neesamības dēļ, kā rezultātā ir grūtu saprast procesu tālāko virzību.

"Mēs esam nākuši ar priekšlikumiem un sprieduši arī Cilvēkkapitāla attīstības padomē, kur pārstāvēta arī izglītības un zinātnes ministre, kā arī labklājības ministre. Plānots, ka tuvākajās dienās būs padomes sanāksme, kur mēs spriedīsim par nebūtisku šķēršļu mazināšanas pasākumiem. Runa ir par birokrātijas mazināšanu un lielākas atbildības uzlikšanu darba devējam kā uzaicinātājam," sacīja ministre.

Indriksone norādīja, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir daudz un dažādu uzdevumu. Pārvalde varētu koncentrēt resursus un specializēt kādu nodaļu vai reģionālo vienību šī pakalpojuma nodrošināšanā. Tāpat tiek diskutēts par nosacīta "zaļā koridora" izveidi lielajiem eksportētājiem.

Ekonomikas ministre akcentēja, ka ar Valsts prezidentu šodien pārrunāti ekonomikas izaugsmes jautājumi, ekonomikas transformācija, investīcijas, inovāciju, gan arī cilvēkkapitāls. Tāpat puses pārrunājušas valsts pārvaldes pārmaiņas un mainīšanos.

Indriksone atzīmēja, ka prezidentam aktuāls jautājums bija mājokļu pieejamība, īres namu programmas paplašināšana un tās nodrošināšana ar lielākiem resursiem, lai atbalstītu reemigrācijas programmas dalībniekus, kuri atgriežas reģionos. Pēc ministres paustā, kvalitatīva un pieejama īres mājokļa nodrošināšana varētu būt labs solis, lai vairāk latviešu atgrieztos Latvijā.

Tāpat puses pārrunāja inflāciju un pārtikas cenu pieaugumu, kā arī par informācijas apmaiņu, datu pieejamību valsts pusē, kur bieži vien nākas saskarties ar datu neesamību un nepieejamību, kas neļauj izvērtēt rezultātus, ko cilvēki, piemēram, gūst pēc apmācībām, kursu pabeigšanas, vai viņiem palielinās ienākumi, ir izdevies vai nav izdevies atrast darbu. Trūkst datu par trešo valstu iedzīvotājiem, kas šeit strādā ar darba atļaujām, proti, kā sekmējas ar darbu un nodokļu nomaksu.