Braže: NATO alianse šobrīd ir vienota

Viņa norādīja, ka NATO militārās stratēģijas tika īstenotas jau pēc 2014.gada, kad Krievija pirmo reizi iebruka Ukrainā. Toreiz NATO pārorientējās no operācijām ārpus alianses teritorijas, piemēram, Afganistānas, uz teritoriālo un kolektīvo aizsardzību. "Tas nozīmē, ka sevi aizstāvēt un aizsargāt jābūt gatavam jebkurā laikā," teica Braže. Jau tolaik notika NATO plānu un spēku struktūras maiņa, kā arī tika iegūtas jaunas spējas, viņa uzsvēra.

Šādu stratēģijas maiņu vēl vairāk veicināja Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022.gadā, uzsvēra ministre. Tas, kā norāda Braže, ir iemesls steidzamībai aizsardzības izdevumu celšanā visās valstīs. Lēmums par kopīgiem 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības izdevumiem katrai valstij tiek gaidīts no Hāgas NATO samita, uzsvēra politiķe.

Braže atzina, ka viņai dažreiz tiek norādīts, ka ASV prezidents Donalds Tramps par NATO ir teikuši vienu vai otru lietu, tomēr ministre uz to vienmēr atbildot, ka nekomentē komentārus, bet skatās uz Latvijas interešu īstenošanu. "Un mūsu sadarbība ar ASV ir ļoti laba," viņa uzsvēra. Arī Trampa paustais par aizsardzības izdevumu paaugstināšanu ir tas, ko Latvija atbalsta, uzsvēra ministre.

Savukārt, komentējot Slovākijas premjerministra Roberta Fico šīs nedēļas izteicienus, kuros viņš apšaubīja Slovākijas dalību NATO, Braže uzsvēra, ka nav guvusi nekādu apliecinājumu tam, ka Slovākija aliansi patiešām varētu atstāt. "Kā saprotu, arī Slovākijas prezidents ir paudis pretēju viedokli," teica Braže. Viņa uzsvēra, ka nekas tāds nav Slovākijas interesēs un nekam tādam pagaidām nevajadzētu notikt.

Kā vēstīts, Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) šodien žurnālistiem atzina, ka NATO aliansei jākļūst vēl jaudīgākai un spēcīgākai, līdz ar to jāstiprina alianses spējas. Nesen NATO aizsardzības ministru sanāksmē panākta vienošanās par spēju mērķiem, kas nozīmē, ka ir kopīga izpratne par apdraudējumu, lai realizētu reģionālos aizsardzības plānus, tostarp, Latvijā.

Vienlaikus spēju mērķi nav sasniedzami bez finansiālā ieguldījuma un tā būs lielākā diskusija samitā par to, ka NATO valstīm aizsardzībai ir jāvelta 5% no IKP. Latvija rādot priekšzīmi - pērn aizsardzībai bija 3,3% no IKP, šogad ir 3,7%, bet nākamgad plānots virzīties uz 4% robežas pārsniegšanu, lai vēlāk attiecīgi sasniegtu 5%, uzsvēra Sprūds.

Trešdien pēc tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču valsts premjerministre Evika Siliņa (JV) žurnālistiem teica, ka nākamgad Latvijas aizsardzības izdevumi varētu sasniegt 4,35% no IKP.

Viņa norādīja, ka valdība virzās nospraustā mērķa virzienā, lai nodrošinātu Latvijas atbilstību NATO spējām un lai iedzīvotāji būtu drošībā.

NATO vienojusies par lielāko bruņošanās programmu kopš Aukstā kara laikiem. Tā paredz ievērojami palielināt atturēšanas un aizsardzības spējas turpmākajos gados, jo Krievija joprojām rada nopietnus draudus militārajai aliansei.