Fitch saglabājusi Latvijas kredītreitingu A- līmenī. Ko tas nozīmē?

"Fitch" norāda, ka kredītreitinga nākotnes novērtējuma maiņa atspoguļo Latvijas ekonomikas elastību pret jauniem satricinājumiem, samazinātu ekspozīciju uz Krieviju, gaidāmu inflācijas krasu krišanos un fiskālā deficīta samazināšanos, valsts parāda saglabāšanos stabilā līmenī, Eiropas Savienības (ES) līdzekļu atbalstu ekonomikas izaugsmei, un ārēju risku saglabāšanos.

Latvija ir izrādījusi relatīvu elastību pret jauniem smagiem ārējiem satricinājumiem, lai gan tai ir maza un atvērta ekonomika, un reālais IKP ir pārsniedzis līmeni, kāds bija pirms Covid-19 pandēmijas. Pandēmijas radītā satricinājuma rezultāts ir IKP samazināšanās daudz mazākā līmenī nekā vidēji ES, savukārt šī satricinājuma negatīvā ietekme uz enerģijas piegādi un cenām bijusi mazāka par sākotnēji gaidāmo, neraugoties uz Latvijas vēsturiski augsto atkarību no Krievijas enerģijas importa. "Fitch" paredz, ka inflācija krasi samazināsies un IKP pieaugums atjaunosies līdz apmēram 3% 2024.-2025.gadā, ko atbalstīs straujākas investīcijas, apgūstot ES līdzekļus, un atjaunosies privātais patēriņš.

Latvija ir likvidējusi savu vēsturisko atkarību no Krievijas enerģijas importa un samazinājusi ar enerģiju nesaistītos tirdzniecības sakarus, lai gan tie vēl ir potenciāls ievainojamības avots. Tirdzniecības ar Krieviju īpatsvars ir krities līdz 5,9% no kopējā preču eksporta un 2,3% no kopējā preču importa 2023.gada maijā, salīdzinājumā ar attiecīgi 10,9% un 9,7% 2014.gadā. Saglabājas Latvijas ekspozīcija uz potenciālu jaunu satricinājumu, ko radītu augstas enerģijas cenas. Augstu enerģijas cenu strauja pieņemšana reālajā ekonomikā noveda pie trešās augstākās inflācijas starp ES valstīm 2022.gadā - 17,2% Latvijā salīdzinājumā ar 9,2% vidēji ES.

Globālo enerģijas un pārtikas cenu samazināšanās pēdējā laikā turpinās veicināt kopējās inflācijas tempu palēnināšanos tuvākajos mēnešos, un "Fitch" prognozē saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) krišanos līdz 2,3% 2024.gadā un 2,9% 2025.gadā, salīdzinājumā ar vidēji 9,4% 2023.gadā. Riskus aģentūras prognozei tomēr rada augstā pamatinflācija un ievērojams algu pieaugums.

"Fitch" paredz, ka valsts budžeta deficīts samazināsies līdz 3,8% no IKP 2023.gadā salīdzinājumā ar 4,4% no IKP 2022.gadā. Aģentūra arī prognozē budžeta deficīta samazināšanos līdz 2,1% no IKP 2024.gadā un 1,8% no IKP 2025.gadā, izbeidzot atbalsta pasākumus, kas saistīti ar enerģiju, pandēmiju un Ukrainas bēgļiem. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Latvijai ir mērķis līdz 2027.gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz vismaz 3% no IKP, salīdzinājumā ar 2,2% no IKP 2021.gadā.

Aģentūra prognozē valsts bruto parāda samazināšanos līdz nepilniem 40% no IKP 2023.gada beigās salīdzinājumā ar 40,8% 2022.gadā un 43,7% 2021.gadā. Saskaņā ar "Fitch" scenāriju valsts parāda un IKP attiecība saglabāsies stabila līdz 2027.gadam. Latvijai ir mazāka ekspozīcija uz pašreizējo augsto procentlikmju vidi, ņemot vērā tās mēreno valsts parāda līmeni un augsto fiksētas likmes parāda īpatsvaru (80,9% no valsts parāda), savukārt vidējais parāda atmaksas termiņš ir aptuveni septiņi gadi.

"Fitch" prognozē, ka valsts parāda procentu maksājumi pieaugs līdz 1,7% no ieņēmumiem 2023.gadā un 2,2% 2024.gadā salīdzinājumā ar 1,3% no ieņēmumiem 2022.gadā, bet būs mazāki par pašreizējo "A" mediānu 3,6% apmērā.

Ir gaidāms, ka ES līdzekļu apgūšanas vidējais līmenis būs 3,1% no IKP gadā laika posmā no 2023. līdz 2025.gadam.

Neraugoties uz Latvijas relatīvo elastību pret jauniem satricinājumiem, vēl saglabājas ievērojami riski, tostarp deflācijas ātrums un apjoms, īstermiņa izaugsmes prognoze, fiskālās konsolidācijas īstenošana un ģeopolitiski riski.

"Fitch" norāda, ka Latvijas kredītreitinga "A-" līmenis atspoguļo reitinga stiprās un vājās puses, ekonomikas izvairīšanos no recesijas, ārējo finanšu uzlabošanos, banku sektora elastības saglabāsanos, ESG (vides, sociālās atbildības un korporatīvās pārvaldības) vērtējumu.

Latvijas reitingu uztur zemāks valsts parāda līmenis un parāda apkalpošanas izmaksas nekā līdzīga reitinga valstīm, uzticams ekonomiskās politikas ietvaru, ko stiprina dalība ES un eirozonā, pārvaldības rādītāji, kas ir nedaudz augstāki par "A" kategorijas valstu vidējo, un mērens privātā sektora parādsaistību apmērs. Vājās puses ir nelielais Latvijas ekonomikas apjoms, IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā citām "A" kategorijas valstīm, tekošā konta deficīts un neto ārējais parāds, kas ir augstāki nekā līdzīga reitinga valstīm, un negatīvas demogrāfiskās tendences.

"Fitch" ir mainījusi Latvijas IKP pieauguma prognozi uz 1,4% 2023.gadā, lai gan iepriekšējā novērtējumā februārī tā prognozēja, ka Latvijas ekonomikā 2023.gadā būs kritums par 0,3%. Šī maiņa atspoguļo to, ka ekonomikas sniegums pēdējos divos ceturkšņos bijis labāks par gaidīto, kā arī paredzamo inflācijas spiediena tālāku mazināšanos, kuras rezultāts būs pozitīvs reālo algu pieaugums.

Aģentūra paredz, ka globālo preču cenu krišanās veicinās tekošā konta deficīta samazināšanos līdz 3,6% no IKP 2023.gadā no 6,4% 2022.gadā. "Fitch" neparedz tālāku būtisku tekošā konta deficīta samazināšanos 2024. un 2025.gadā un atgriešanos pie pirmspandēmijas tendencēm. Aģentūra paredz, ka kapitāla konta pārpalikums 2023.gadā pieaugs, bet ārvalstu tiešo ieguldījumu pieplūdums no 2023. līdz 2025.gadam saglabāsies stabils 3% no IKP līmenī. Neto ārējais parāds samazinājās līdz 6,1% no IKP 2022.gada beigās, un ir gaidāms, ka tas pārsvarā paliks stabils no 2023. līdz 2025.gadam.

Latvijas banku sektors saglabājas stabils ar augstu kapitalizāciju un aktīvu kvalitātes uzlabošanos. Augošas procentlikmes ir veicinājušas banku neto procentu ienākumus, bet nosacījumi nav ievērojami mainījušies, un tā rezultātā sektora rentabilitāte 2022.gadā ir būtiski palielinājusies.

Iepriekšējo Latvijas kredītreitinga novērtējumu "Fitch" publicēja šā gada februāra sākumā, kad tas tika saglabāts "A-" līmenī ar stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu.