Kā saglabāt ienākumus augstas inflācijas periodā: dalāmies ar padomiem (VIDEO)

Ekonomika
VS.LV 13:04, 16.07.2023 0

34 procenti Latvijas iedzīvotāju glabā skaidru naudu, taču tas nav gudrs lēmums.

 

Kur ir vispiemērotākā vieta finanšu drošības spilvenam - summai, kas nepieciešama 3-6 mēnešu izdevumiem? Tā kā kārdinājumu un iespēju tēriņiem netrūkst, drošības spilvena glabāšanai nederēs tā pati naudas karte, kuru izmantojat ikdienā. to iztērēt netrūkst, tā glabāšanai nederēs tā pati naudas karte, kuru izmantojat ikdienā. Arī zeķē nebūs tā labākā vieta. Lai gan aptauju dati liecina, ka iedzīvotāji lielākoties ietaupījumus glabā mājās skaidrā naudā un tas ir teju pats likvīdākais veids, tomēr šādas naudas pirktspēja nemitīgi samazinās.

Spilvens - mierīgākam miegam

Finanšu drošības spilvens - tā ir naudas summa, kas palīdz pārvarēt negaidītus finanšu pārbaudījumus - lielus, vienreizējus izdevumus, piemēram, kad sabojājas auto, veļas mazgājamā mašīna vai uz kādu laiku neplānoti samazinās ieņēmumi, zaudējot darbu vai nespējot strādāt slimības dēļ, VS.LV pauž bankas eksperte Elīna Neimane.

Finanšu drošības spilvens vārda tiešā nozīmē nodrošina mierīgāku miegu un ļauj pieņemt pārdomātus lēmumus, ja rodas nepieciešamība šo naudu izmantot. Ja finanšu drošības spilvena nav un dzīvē gadās neparedzēti apstākļi, bieži vien, meklējot izeju, iedzīvotāji sniedzas pēc ātras naudas, dārgi aizņemoties un vēl ilgi jūtot šādas aizņemšanās sekas.

Jaunam cilvēkam, kuram nav saistību un ģimenes, pietiktu ar trīs mēnešu finanšu rezervēm, taču, ja jums ir ģimene, bērni, finanšu saistības vai esat vecāka gadagājuma, šai summai vajadzētu sasniegt vismaz sešu mēnešu un lielāku nepieciešamo izdevumu summu.

Šai naudai ir jābūt likvīdai, proti, tai jābūt ātri paņemamai, tāpēc apsvērt šīs naudas nodarbināšanu, investējot uz ilgāku laiku vai uzņemoties lielāku risku, nebūtu piemērota izvēle. Tādēļ finanšu drošības spilvena glabāšanai ir svarīgi izvēlēties pēc iespējas drošākus finanšu instrumentus, bet visu pārējo, ko izdodas ietaupīt, var investēt.

Zeķe nav īstā vieta

Kad sakrāti līdzekļi finanšu spilvenam, ne viens vien uzdod jautājumu, kur šos iekrājumus droši uzglabāt. Latvijas bankas veiktās aptaujas dati liecina, ka 34% aptaujāto uzkrāj skaidru naudu. Vēl daļa finanšu drošības spilvena līdzekļus glabā tajā pašā kontā, kam piesaistīta maksājumu karte, ko ikdienā izmanto pirkumu apmaksai.

Lai arī šie veidi šķiet vislikvīdākie, jo naudu var paņemt jebkurā brīdī, rodas arī lielāks risks, piemēram, pazaudēt naudu, uzķeroties uz finanšu krāpnieku āķa vai saskaroties ar mājokļa apzagšanu. Tāpēc būtu lietderīgi mājās neturēt vairāk naudas, nekā būtu nepieciešams nedēļai vai divām. Otrs iemesls ir tas, ka mājās turēta nauda nerada nekādu papildu vērtību, gluži pretēji - inflācijas dēļ tā zaudē pirktspēju.

Paaugstinoties noguldījumu procentu likmēm, iedzīvotājiem der atcerēties par noguldījumiem - nedaudz piemirstu veidu savu iekrājumu glabāšanai.

Kāpēc esam aizmirsuši par termiņnoguldījumiem?

Periods, kad par termiņnoguldījumiem netika maksātas procentu likmes, ilga vairāk nekā septiņus gadus. Šā iemesla dēļ termiņnoguldījumi ilgu laiku tika uzskatīti par nepopulāru naudas glabāšanas veidu. Un joprojām, lai arī Eiropas Centrālā banka bāzes procentu likmi paaugstinājusi no -0,5% pērn jūlijā līdz 4% šī gada jūnijā, pieprasījums pēc termiņnoguldījumiem, lai arī aug, tomēr saglabājas zemāks nekā tas bija vēsturiski.

Latvijā jūnija beigās noslēgto termiņnoguldījumu līgumu skaits bija septiņas reizes lielāks nekā gada sākumā, bet noguldītā summa desmitkāršojusies. Savukārt tikai maijā un jūnijā kopā noslēgti 60% no visiem šī gada termiņnoguldījumu līgumiem. Tomēr joprojām termiņnoguldījumos glabājas nepilna ceturtā daļa no visas naudas bankas klientu kontos.

Viens no iemesliem, ko nākas dzirdēt, kāpēc iedzīvotāji vēl aizvien nelabprāt raugās uz noguldījumiem, - bailes, ka nauda būs vajadzīga ātrāk nekā pienāks noguldījuma beigu termiņš. Risinājums būtu sadalīt savus ietaupījumus vairākos mazākos noguldījumos, lai tad, ja būs nepieciešami līdzekļi, pietiktu lauzt tikai vienu no līgumiem. Turklāt jāatceras, ka pārtraucot termiņnoguldījumu pirms termiņa, nav jāmaksā soda nauda un var saņemt visu noguldīto summu. Netiks izmaksāti vien uzkrātie procenti.

Līdz ar to, zinot, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret uzkrājumiem un ieguldījumiem ir samērā konservatīva, termiņnoguldījums ir labs risinājums ļaut brīvajiem līdzekļiem strādāt un garantēti pelnīt, teica E.Neimane.

Krājkonts - regulārām iemaksām

Viens svarīgs finanšu padoms - īstermiņa mērķiem, piemēram, atvaļinājumam, dāvanām tuviniekiem vai lielākiem svētkiem, ir jākrāj pastāvīgi. Šādam mērķim, ja neesat droši par to, kad var rasties vajadzība izmantot ietaupīto naudu, piemērots ir krājkonts, ko var papildināt jebkurā brīdī. Arī izņemt naudu no krājkonta var jebkurā brīdī (tikai jāatceras izmaksu pieteikt trīs dienas pirms, lai nav jāmaksā komisijas maksa).

Visvienkāršāk ir internetbankā vai mobilajā lietotnē izveidot regulāru maksājumu uz krājkontu. Piemēram, jau tagad var sākt krāt Ziemassvētku svinībām, katru dienu novirzot krājkontā vienu eiro. Tā līdz svētkiem var uzkrāt 185 eiro.

Turklāt krājkonts ļauj nodalīt ietaupīto naudu no ikdienas vajadzībām izmantojamās, bet procentu likme, kas krājkontam šobrīd ir 2,15% gadā, sniedz iespēju ne tikai saglabāt, bet arī palielināt uzkrājumu.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika VNĪ nav izdevies izsolīt Ārlietu ministrijas īpašumā esošo ēku Pils ielā

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkotajā izsolē ar 1,15 miljonu eiro sākumcenu nav izdevies pārdot Ārlietu ministrijas īpašumā esošo ēku Pils ielā, Rīgā, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Ekonomika Latio: Zemākais punkts mājokļu tirgū ir aiz muguras

Zemākais punkts mājokļu tirgū ir aiz muguras un 2025.gadā tirgus ir atdzīvojies - darījumu skaits būtiski palielinās, pircēju pārliecība stiprinās un cenas pakāpeniski sāk pieaugt, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" jaunākajā tirgus pārskatā.

Ekonomika Latvijas tautsaimniecībai ir jāiesaista invalīdi darbā (+VIDEO)

Jau pirmajās sekundēs redzams, ka uzņēmuma vide nav pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Ekonomika Sagatavojusi un iesniegusi SPRK jauno siltuma tarifa projektu Jelgavai (+VIDEO)

Cena valsts pilsētas iedzīvotājiem kļūs par 7,3% augstāka.

Lasiet arī

Ekonomika Latvijas lielāko banku klientiem izkrāpti kopumā 2,6 miljoni eiro

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos trijos mēnešos izkrāpti kopumā 2,564 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

Ekonomika Likvidēta bijusī «Rigensis Bank»

Likvidēta kompānija "Rigensis Capital", kas 2021.gadā tika izveidota, reorganizējot "Rigensis Bank", liecina "Firmas.lv" informācija.

Ekonomika Latvijas finanšu iestāžu peļņa divos mēnešos - 65 miljoni eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos divos mēnešos strādāja peļņu 65 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32,3% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Ekonomika Latvijas finanšu iestāžu peļņa janvārī - 36,3 miljoni eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad janvārī strādāja peļņu 36,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25,6% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.