• Ilga
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Nauda atrasta! Vēl 293 225 eiro piešķirs JRT pārbūves darbu pabeigšanai

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 14:03, 13.07.2023


Valdība ceturtdien nolēma par 293 225 eiro palielināt VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nepieciešamo papildu finansējumu 2023. un 2024.gadam Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku Lāčplēša ielā 25 pārbūves darbu pabeigšanai.



Iepriekš bija noteikts, ka JRT ēku pārbūves kopējās izmaksas Finanšu ministrijai un Kultūras ministrijai 2013.-2022.gadā būs 37 281 134 eiro. Šodien tika noteikts, ka 2013.-2024.gadā JRT ēku pārbūves kopējās izmaksas ir 37 574 359 eiro.

Jau ziņots, ka JRT būvnieks - pilnsabiedrība "SBSC" - nākamgad maksās VNĪ līgumsodu 500 000 eiro apmērā par sākotnēji noteikto JRT pārbūves darbu termiņu neievērošanu 2022.-2023.gadā.

Valdība atļāva VNĪ 2024.gadā 293 225 eiro no saņemtā līgumsoda neieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos un novirzīt JRT ēkas rekonstrukcijai projekta vadības un būvuzraudzības izdevumu segšanai.

Valdības rīkojumā teikts, ka ilgtermiņa saistības JRT nomas maksas segšanai 2024.gadā ir 623 932 eiro, 2025.-2028.gadā - 748 718 eiro, 2029.gadā - 1 154 710 eiro, bet turpmākajos gados - 1 235 908 eiro.

Nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā 25 kopējais plānotais nomas maksas un papildu maksājumu apmērs 2024.gadā ir 654 503 eiro, 2025.-2028.gadā - 785 403 eiro, 2029.gadā - 1 191 395 eiro, bet turpmākajos gados - 1 272 593 eiro.

Valdība uzdeva nodrošināt ēku pārbūves darbu pabeigšanu līdz 2024.gada 29.februārim, nosakot, ka plānotais nomas līguma sākuma termiņš ir 2024.gada 1.marts.

Jau ziņots, ka JRT ēku kompleksa rekonstrukcija tuvojas noslēguma fāzei, aģentūru LETA iepriekš informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Viņš norāda, ka gandrīz pilnībā ir pabeigti JRT ēkas fasāžu darbi, notiek iekšdarbi un dažādas tehniskās pārbaudes, savukārt Valsts zemes dienests ir sācis kadastrālo uzmērīšanu inventarizācijas lietai.

Griškevičs pauž, ka kopumā darbi notiek atbilstoši tiem nosacījumiem, par kuriem VNĪ martā vienojās ar pilnsabiedrību "SBSC", kuru veido SIA "Skonto būve" un SIA "Skonto Construction".

VNĪ un pilnsabiedrības "SBSC" martā noslēgtā vienošanās paredz JRT ēku kompleksa nodošanu ekspluatācijā līdz 2023.gada nogalei. Ēku kompleksam pilnībā jābūt nodotai VNĪ nākamā gada janvārī, kas ļaus JRT nākamā gada sākumā sākt pārcelšanos uz Lāčplēša ielu 25.

JRT rekonstrukcijas un būvniecības projekta mērķis ir izveidot modernu Eiropas līmeņa teātri. Būvprojekta izstrāde sākta no 2018.gada, bet būvniecība - no 2020.gada. Par JRT būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "SBSC" par 32,4 miljoniem eiro, tostarp indeksācija jeb samaksa par būvdarbu sadārdzinājumu. Sadarbība ar būvnieku notiek pēc principa "Projektē un būvē", kas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļauj ātrāk risināt radušos tehniskos izaicinājumus.

VNĪ ir izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Volvo atsakās no plāna līdz 2030.gadam pāriet tikai uz elektroauto ražošanu

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", trešdien paziņoja, ka atsakās no plāna līdz 2030.gadam pakāpeniski pāriet tikai uz pilnībā elektrisku automobiļu ražošanu.

Ekonomika Kredītu procentu likmes Latvijā ir starp augstākajām eirozonā

Gada laikā kreditēšanas jomā ir vērojami atsevišķi uzlabojumi, tomēr kopumā vēl ir daudz iespēju progresam, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu pieejamības pārskatā 2024".

Ekonomika Ir novērojama kreditēšanas izaugsme gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu kreditēšanā

Ceturtdien, 5. septembrī, notika Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kuru vadīja Ministru prezidente Evika Siliņa.

Ekonomika LDDK uzstās uz sākotnējo nodokļu reformas mērķu izpildi

LDDK ieskatā, ir nepieciešams noteikt konkrētu minimālo robežu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu kopējo tēriņu samazinājumam (LDDK piedāvā to noteikt 5% apmērā).

Lasiet arī