Britu alus pinti skārusi dzērienu inflācija! Alus darītāji pārdod vājāku alu

“Greene King”, kas ir viens no lielākajiem Apvienotās Karalistes alus darītājiem un krogu tīkliem, ir samazinājis populārā gaišā alus “Old Speckled Hen” alkohola saturu (Alcohol by volume) no 5 % līdz 4,8 %, tā “CNN” pastāstīja “Greene King” pārstāvis.

Savukārt šī gada martā valsts vecākā alus darītava “Shepherd Neame” samazināja pudelēs pildīto eilu “Spitfire” un “Bishops Finger ABV” spirta saturu no 4,5 % un 5,4 % līdz attiecīgi 4,2 % un 5,2 %, teica tās pārstāvis.

Laikrakstā “Mail on Sunday“, kas pagājušās nedēļas nogalē publicēja jaunākos datus, teikts, ka alus darītāji ir saglabājuši pudeļu un skārdeņu izmērus un to šķidruma daudzumu, kas tajās tiek iepildīts, tā vietā izvēloties samazinot alkohola saturu pašā šķidrumā.

Tajā teikts, ka šī “dzērienu inflācija” (drinkflation) atspoguļo “sarukšanas inflāciju” (shrinkflation) – praksi, kad pārtikas ražotāji un lielveikali samazina savu produktu lielumu, nesamazinot cenas.

Tā kā saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem alus darītāji par dzērieniem ar zemāku alkohola saturu maksā arī mazākus nodokļus, uzņēmumi šo nodokļu ietaupījumu ir ielikuši savās kabatās, un nevis iepriecinājuši klientus ar savas ražotās produkcijas zemākām cenām.

Savai aizstāvībai “Greene King” pārstāvis medijam “CNN” gan sacīja, ka alkohola satura samazināšana vienkārši palīdzējusi kompensēt daļu no pieaugošajām izmaksām, kas radušās pēc gadiem ilgā “inflācijas spiediena uz izejvielu, iepakojuma un enerģijas cenām”. Viņš piebilda: “Alkohola satura samazināšana samazina nodokli, ko mēs maksājam, manāmi neietekmējot alus garšu”.

“Shepherd Neame” preses pārstāvis “CNN” atzina, ka uzņēmums ir samazinājis alkohola saturu savā alū, arī tādēļ, lai “paplašinātu tā pievilcību”, jo patērētāji “arvien biežāk izvēlas dzērienus ar mazāku alkohola saturu kā daļu no veselīga dzīvesveida”.

Janvārī Nīderlandes alus ražotājs “Heineken” samazināja Apvienotajā Karalistē tirgotā alus “Foster’s larger” alkohola saturu no 4% līdz 3,7%. Alus darītavas Lielbritānijas nodaļas pārstāvis teica “CNN”, ka ražotājs tā rīkojies, jo “patērētāji arvien biežāk izvēlas produktus ar zemāku alkohola saturu kā daļu no sabalansēta dzīvesveida”, taču atzina, ka papildus tam ir piedzīvots arī “bezprecedenta izmaksu pieaugums”.

Britu alus un krogu asociācijas izpilddirektore Emma Maklarkina (Emma McClarkin) pastāstīja, ka, neraugoties uz šķietamo inflācijas mazināšanos Apvienotajā Karalistē, uzņēmumi šeit “joprojām ļoti izjūt tās radītās sekas” un vienkārši meklē veidus, kā absorbēt pieaugušās izmaksas. “Pēdējos divos gados alus darītāji ir saskārušies ar arvien augošu cenu kāpumu visās piegādes ķēdēs, un, cik vien iespējams, viņi ir absorbējuši šīs papildus izmaksas, lai izvairītos no tā, ka pircēji par alu maksā dārgāk,” teica Makklārkina.

Patēriņa cenu indekss Lielbritānijā joprojām ir ļoti augsts, aprīlī sasniedzot 8,7%. Tas gan pēdējos mēnešos ir mazinājies, taču joprojām ir augstāks nekā jebkurā citā G7 grupā ietilpstošā valstī.

Bijušais Anglijas Bankas vadītājs Marks Kārnijs (Mark Carney) laikrakstam “The Daily Telegraph” piektdien, 16.jūnijā, uzsvēra, ka diemžēl tieši Brexit ir Apvienotās Karalistes ekonomikas “unikālais aspekts”, kas ir arī iemesls, kāpēc inflācija šajā valstī joprojām ir tik augsta.

“Mēs jau pirms Brexit norādījām, ka Brexit uz kādu laiku radīs negatīva piedāvājuma tendences, un tā sekas būs vājāka mārciņa, augstāka inflācija un vājāka izaugsme,” viņš teica. Kārnijs vēl sacīja, ka viņam gan nav īpašs prieks tagad teikt “redz, mēs jau jums tā teicām”, jo miljoniem parastu britu tagad maksā par to augstu cenu.