Inflācija var mazināties lēnāk, neka prognozēts

“Augstais inflācijas līmenis pirmajā ceturksnī joprojām bija būtisks makroekonomiskās nesabalansētības faktors, tomēr ierobežojošā monetārā politika, energoresursu un pirmkārt gāzes cenas kritums ir sācis to lēnām mazināt. Jau maijā inflācija samazinājusies līdz 12,1%. Tomēr joprojām pastāv inflācijas/algu spirāles attīstības risks - strauji kāpjot vidējai bruto darba samaksai, saglabājoties saspringtai situācijai darba tirgū un inflācijai mazinoties lēnāk, nekā iecerēts”, - brīdina Fiskālās disciplīnas padome.

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2023.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2024. - 2026.gadam. Tomēr Padome norāda uz grūti prognozējamu risku kopumu, kas var strauji pasliktināt ekonomikas veiktspēju.
"Pieredze rāda, ka Finanšu prognozes ir diezgan precīzas. Lai gan Padome ir norādījusi uz vairākiem riskiem, kas attaisno piesardzību izaugsmes trajektorijas prognozēšanā, ceru, ka valdības centieni transformēt ekonomiku vecinās straujāku attīstību," saka Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Runājot par riskiem, kas var negatīvi ietekmēt ekonomisko attīstību, Padome min joprojām ļoti saspringto drošības situāciju reģionā, finanšu resursu pieejamību uzņēmumu attīstībai un inovācijām, globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, iespējamu energoresursu izmaksu sadārdzināšanos apkures periodā, iekšpolitiskos riskus un populisma pieaugumu, un sociālo spriedzi. Tāpat risku vidū ir iespējamā būvniecības nozares pārkaršana ierobežoto darbaspēka resursu dēļ, ES fondu projektu un īpaši Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) plāna īstenošanas kavēšanās, ka arī monetārās politikas rezultātā procentu likmju straujš kāpumu, kas bremzējoši iedarbojas uz ekonomiku.