SPRK: Enerģētikas tirgus Eiropā atkopies labi

Viņš pauda, ka, piemēram, gāzes cenas patlaban atgriezušās aptuveni tādā pašā līmenī, kādas tās bija pirms diviem gadiem.

Tāpat Āboltiņš uzsvēra, ka, lai arī Krievijas karadarbības Ukrainā ietekme uz enerģētikas tirgu Eiropā ir normalizējusies, arī turpmāk nepieciešams rēķināties ar iespējamiem riskiem.

"Beidzot globālā kopiena ir sapratusi, ko darīt ar riskiem," sacīja Āboltiņš, piebilstot, ka nākotnē lielu lomu spēlēs nacionālā un starptautiskā mēroga enerģētikas plānošanas dokumenti, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no tiem energoresursiem, kas Eiropā tiek importēti.

Komentējot šī gada prognozes enerģētikas cenām, Āboltiņš norādīja, ka patlaban prognozēt notikumu attīstību ir grūti, taču skaidrs, ka cenas ietekmēs vairāki faktori, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa diversifikācija Eiropā, kā arī importa samazinājums no Krievijas.

Kā atzīmēja Āboltiņš, patlaban Eiropā dabasgāzi no Krievijas importē trīs valstis.

Tikmēr SPRK padomes locekle Rota Šņuka konferencē pauda, ka augstas enerģijas cenas ir ārkārtēju notikumu sekas, nevis tirgus nepilnību rezultāts.

"Ja elektrības cenas ir zemas, par to priecājas patērētāji, ja cenas ir augstas - ražotāji. Diemžēl politikas veidotājiem paliek tas, lai enerģētika būtu pieejama un cena - saprātīga," sacīja Šņuka.

Viņa arī atzīmēja, ka Latvijā pērn enerģētikas nozarē atbalsts galvenokārt sniegts īstermiņa seku mazināšanai.

Šņuka uzsvēra, ka atbalsta pasākumiem enerģētikā jābūt īslaicīgiem, pārredzamiem un pārtraucamiem, lai izvairītos no kropļojošas ietekmes uz enerģētikas tirgus darbību.

Latvijas Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska diskusijā sacīja, ka lepojas ar Baltijas valstu spēju īsā laika periodā atteikties no enerģētikas importa no Krievijas.

Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstu mērķis ir panākt elektroenerģijas neatkarību, kā arī piedāvāt elektroenerģijas eksportu citām ES valstīm.

AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste minēja, ka patlaban Baltijas valstis importē aptuveni 12 teravatstundas elektroenerģijas, kuru cenu galvenokārt nosaka procesi Nīderlandē un Vācijā.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka prognozēt turpmāko elektroenerģijas cenu ir grūti, jo to ietekmē ne tikai minētās valstis, bet arī, piemēram, Somija, kas sāks piedāvāt elektroenerģijas eksportu.

Čakste arī sacīja, ka Eiropas vēlmei pāriet uz atjaunojamiem energoresursiem nepieciešama ilgtermiņa domāšana, jo šādiem plāniem jānodrošina lielas investīcijas, kas attiecīgi ir arī pietiekami liels risks investoriem.

Aptuvenais investīciju apjoms, kas nepieciešams Eiropas pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem, īstenojot "REPowerEU" iniciatīvu, saskaņā ar Čakstes pausto, ir vairāk nekā 100 biljoni eiro gadā.