Ministru kabinets apstiprināja Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikumu, atbalstot trīs ministru - ekonomikas, izglītības un zinātnes, un labklājības - vienošanos pārveidot līdzšinējo Nodarbinātības padomi, mainot padomes nosaukumu un precizējot funkcijas, veidojot ciešāku sasaisti ar šīs valdības deklarācijā dotajiem uzdevumiem darbaspēka jautājumu pārvaldības un cilvēkkapitāla attīstības jomā.
Faktiski Latvija darba resursu jomā ir nonākusi situācijā, kurā, kā neskaties – viss nav rožaini! Šī brīža situācija nomācoša un tuvākā perspektīva – satraukumu pilna, bet ilgtermiņā viss var izvērsties katastrofā. Vērtējiet paši! Galvenās tendences un negatīvie faktori.
Kāda ir šī brīža situācija? Pirmkārt, darbaspēks noveco – pārāk liels pirmspensijas cilvēku īpatsvars, tāpat kā to, kas šobrīd ir tuvu vecumam 55, kas nozīmē, ka šie darbinieki pametīs darba tirgu 10-11 gadu perspektīvā. Šodien darba tirgū piedalās arī tie, kas jau ir sasnieguši pensijas vecumu, tomēr viņu kvalifikācija jau šodien un, it īpaši, nākotnes perspektīvā, neatbildīs mūsdienīgu tehnoloģiju attīstības līmenim.
Otrkārt, jau tagad, bet 2023. gadā vēl izteiktāk, būs jūtams augsti kvalificētu speciālistu trūkums dabas zinātņu, IT tehnoloģiju un inženierzinātņu jomās. Pēc konservatīvākajām aplēsēm šādu speciālistu trūkums pēc 7 gadiem sasniegs 9,1 tūkstoti cilvēku. Vienlaikus radīsies speciālistu pārpalikums sociālo un humanitāro zinātņu jomā (sociologi, politologi, psihologi, juristi, skolotāji u.c.). Pārpalikums pārsniegs 26 tūkstošus cilvēku.
Līdz 2030. gadam ir gaidāms milzīgs deficīts speciālistu ar vidējo profesionālo izglītību vidū. Šādu speciālistu trūkums Latvijā būs aptuveni 69 tūkstoši cilvēku! Savukārt, strādājošo ar vidējo, pamata un pat zemāku izglītības līmeni pārpalikums sasniegs 95,8 tūkstošus cilvēku!
Klasisks jautājums: ko darīt? Acīmredzot atbildes meklēs Cilvēkkapitāla attīstības padome. Tomēr arī jau šobrīd atsevišķi soļi ir skaidri. Par to premjers jau atklāti runājis, biedējot ar saviem "nepopulārajiem" priekšlikumiem pašreizējos partnerus valdībā. Proti: Kariņš ierosināja, no vienas puses, palielināt pensionēšanās vecumu (acīmredzot, nākotnē tas pieaugs līdz 67 gadiem), no otras puses, pārskatīt izdienas pensiju sistēmu, "atgriežot" tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju darba tirgū un, no treškārt, padarīt elastīgākus migrācijas tiesību aktus attiecībā uz viesstrādniekiem.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri