Ekonomists: Kritums rūpniecībā varētu turpināties. Cik ilgi?

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada martā ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 6,2% salīdzinājumā ar pērnā gada martu. Vienlaikus jūtami sabremzējies ir arī cenu straujais kāpums, un apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā eiro izteiksmē martā pieauga vien par 4,5%. Faktiski rūpniecībā un eksportā šobrīd jūt to, ka pasaulē ir beidzies pandēmijas laika netipiski lielais pieprasījums pēc dažāda veida precēm, savukārt ražošanas un piegāžu ķēžu darbība ir normalizējusies, kā rezultātā lielākā daļa preču atkal ir pieejamas un krājumi daudzās nozarēs ir atgriezušies normālākos līmeņos.

Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas svārstības gan nav vienīgais iemesls, kādēļ rūpniecība šobrīd faktiski ir ieslīdējusi recesijā. Augstā inflācija, iedzīvotāju pirktspējas kritums un tam sekojošais procentu likmju kāpums ir strauji atdzesējis mājokļu tirgus Vācijā, Zviedrijā un Lielbritānijā, kas ir lieli noieta tirgi mūsu būvmateriālu un koka izstrādājumu ražotājiem. Tā rezultātā koka izstrādājumu ražošana Latvijā martā samazinājās par 19,3% salīdzinājumā ar 2022.gada martu, savukārt nemetālisko minerālu ražošana, ko pārsvarā veido būvmateriāli, saruka par 20,3%. Šīs gan nav vienīgās nozares, kur ražošanas apjomi samazinās, un martā vēl vairākās nozarēs kritums pārsniedza 10%.

Piemēram, poligrāfijā ražošanas apjomi saruka par 30,9%, ķīmisko vielu ražošanas samazinājās par 22,1% un dažādu iekārtu ražošana kritās par 14,9%. Tomēr atsevišķas rūpniecības nozares Latvijā turpina strauji augt un, piemēram, datoru un optisko iekārtu ražošana pieauga par 61,4%, elektrisko iekārtu ražošana - par 21,5%, savukārt apģērbu ražošana - par 5,1%. Līdz ar to rūpniecības lejupslīde Latvijā šobrīd ir mērenāka nekā Lietuvā, un Igaunijā rūpniecības kritums martā pārsniedza 10%.

Eiropas rūpniecībai liels izaicinājums pēdējā gada laikā ir bijušas augstās enerģijas cenas. Šobrīd enerģijas cenas Eiropā ir normalizējušās, tomēr kritumi rūpniecībā turpinās. Piemēram, Vācijā ražošanas kritums martā šķiet ir vismaz daļēji saistīts ar strukturālām izmaiņām. Piemēram, auto tirgū strauji aug elektroauto pieprasījums, savukārt iekšdedzes auto tirdzniecība samazinās. Šāda pāreja nozīmēs lielas pārmaiņas Eiropas rūpniecības sektorā.

Tas liek domāt, ka vājš ārējais pieprasījums Latvijas rūpniecībā saglabāsies līdz šī gada nogalei, un tuvākajos mēnešos situācijas uzlabošanos nav pamata gaidīt. Rūpniecības pasūtījumi Baltijā mazinās un, lai gan aprīlī situācija ir nedaudz uzlabojusies, recesijas riski Eiropas ekonomikā joprojām ir gana augsti. Tādēļ ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā šogad varētu samazināties par 3-5%.