"Mazo veikalu īpašnieki, kas pamatā ir vietējie Latvijas uzņēmēji, nodarbina sevi, dod darbu vairākiem vietējiem iedzīvotājiem un maksā valstij nodokļus," sacīja Okmanis, piebilstot, ka, viņaprāt, ministra iniciatīva varētu sasniegt iecerētos mērķus, tostarp saruktu bezdarba līmenis un varētu celt pārdevēju algas.
Viņš pauda, ka no 113 aptaujātajiem "LaTS" tīkla partneriem 86 atbalstītu lielo tirdzniecības centru darbības ierobežošanu brīvdienās, bet pret šādu kārtību iebildumi būtu 27 tirdzniecības vietu pārstāvjiem.
"Es jau daudzas reizes esmu minējis - veikals, skola un pagasta nams - tie ir objekti, kuri nosaka apdzīvotas vietas dzīvotspēju. Aizveriet kādu no tiem ciet, un apdzīvotā vieta ar laiku paliek tikai tukšs punkts uz kartes," norādīja Okmanis.
Viņš atzīmēja, ka lielie tirdzniecības centri atņem mazajiem veikaliem pircējus, tātad arī ieņēmumus, kā rezultātā mazos veikalus, iespējams, nākas aizvērt un tādējādi izzūd svarīgs lauku infrastruktūras posms.
Okmanis skaidroja, ka agrāk mazo pārtikas veikalu darbīgākās dienas bija brīvdienas un svētku dienas, kad tika veikti pirkumi kopīgām maltītēm un svētku galdam, taču patlaban ir otrādi - sestdienās un svētdienās veikalu apgrozījumi maz atšķiras no pārējām dienām, jo iedzīvotāji brauc uz lielajiem tirdzniecības centriem, kur pavada laiku.
"Ja tirdzniecības centri tiktu slēgtu brīvdienās, mainītos arī pircēju paradumi. Tie, kuri vēlas iepirkties lielveikalos, to darīs piektdienās vai pirmssvētku dienās, bet tie, kuriem tirdzniecības centrs nav vienīgā iepirkšanās vieta, izvēlēsies kādu veikalu, kurš būs tuvāk," pauda Okmanis.
Viņš uzsvēra, ka iniciatīva ir būtiska arī tālākiem mērķiem, proti, mazo un vidējo uzņēmēju pastāvēšanai tirdzniecības nozarē, jo šie uzņēmēji ir vietējie nodokļu maksātāji, infrastruktūras uzturētāji un apdzīvotas vietas attīstītāji.
"Tie nodrošina darba vietas, palīdz vietējai sabiedrībai un piedalās kultūras dzīvē," atzīmēja Okmanis.
Jau vēstīts, ka Zemkopības ministrijā (ZM) darbs pie likumprojekta par lielo tirdzniecības centru slēgšanu svētdienās turpinās, un patlaban ministra padomniece juridiskajos jautājumus strādā pie projekta sākotnējās redakcijas.
Raidījumā "Krustpunktā" Šmits iepriekš uzsvēra, ka kopumā šī nav jauna iniciatīva mazo tirgotāju atbalstam, jo sarunas par šādu darbības ierobežošanu bijušas arī iepriekš. Vienlaikus Šmits akcentēja, ka valdībā vairāk atbalsta nekā neatbalsta šādu likumprojektu un pauda cerību, ka tas tiks pieņemts.
Tāpat viņš minēja, ka likumprojekta galvenais mērķis ir dot vietu mazajiem tirgotājiem jeb diversificēt tirdzniecības sektoru. Vienlaikus tiek domāts arī par sociālo aspektu, kas attiecas uz darbinieku slodzi, strādājot, piemēram, svētku dienās.
Tāpat vēstīts, ka februārī zemkopības ministrs atklāja, ka ZM rosinās izstrādāt likumprojektu par lielo tirdzniecības veikalu darba laika ierobežojumiem, līdzīgi kā tas ir Vācijā, Šveicē un Francijā, lai veicinātu mazo tirdzniecības vietu, ēdinātāju un lauku tirdziņu dzīvotspēju.
"Šis nav jautājums par to, ka es kaut kā īpaši vērstos pret mūsu mazumtirgotājiem, tāpēc, ka ir pavisam vienkārša situācija. Tirgus ir tik mazs, ka trīs lielie nozares spēlētāji diktē tirgus noteikumus un [..] mazo veikalu praktiski nav," norādīja Šmits.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri