• Zigfrīda,
  • Zigrīda,
  • Zigrīds
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Zināms, cik Latvija iemaksās Ukrainas valsts programmas budžetā

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 10:15, 30.04.2023


Latvija iemaksās 30 000 eiro Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Ukrainas valsts programmas budžetā, liecina Ārlietu ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts Tiesību aktu projektu (TAP) portālā, kuru plānots saskaņot līdz 3.maijam.


Foto: LETA

Programma izstrādāta, lai atbalstītu Ukrainas eirointegrāciju un nepieciešamās reformas OECD standartu sasniegšanai, kā arī veicinātu Ukrainas iestāšanos OECD un Eiropas Savienībā (ES). Vienlaikus OECD Ukrainas valsts programma darbosies kā rekonstrukcijas rīks Daudzaģentūru līdzekļu devēju koordinācijas platformā Ukrainas atjaunošanai, ko vada ASV, ES un Ukraina. OECD ir daļa no šīs koordinācijas platformas un sniedz atbalstu politikas jautājumos, kuros organizācijai ir zināšanas un ekspertīze.

OECD Ukrainas valsts programma radīs ietvaru strukturētākai partnerībai starp OECD un Ukrainu, dodot iespēju Ukrainai iepazīties ar OECD darba metodēm, ieviest OECD rekomendācijas, rīcībpolitikas standartus un labāko praksi, pakāpeniski iekļauties OECD struktūru darbā, kā arī veidot sakarus ar valsts pārvaldes ekspertu tīklu OECD valstīs. Turklāt Ukrainai būs iespēja piedalīties globālas nozīmes pētniecības projektos, veikt datu apmaiņu un saskaņošanu, lai tā būtu labāk pārstāvēta OECD datu bāzēs, kā arī norīkot amatpersonas darbam OECD.

Pagājušajā gadā Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals iesniedza oficiālu pieteikumu OECD par Ukrainas iestāšanos organizācijā. Lūgums sākt OECD iestāšanās diskusijas izskanēja neilgi pēc tam, kad Eiropadome bija piešķīrusi Ukrainai ES kandidātvalsts statusu un apliecinājusi ES gatavību turpināt sniegt atbalstu Ukrainas vispārējai ekonomiskajai, militārai, sociālajai un finanšu noturībai, tai skaitā humānās palīdzības veidā.

OECD Padome 2022.gadā atzina Ukrainu par perspektīvu OECD dalībvalsti un aicināja OECD ģenerālsekretāru iesaistīties "sākotnējā pievienošanās dialogā" ar Ukrainu. Šogad OECD Ārējo attiecību komitejā tika apstiprināts OECD sekretariāta priekšlikums par OECD Ukrainas valsts programmu, priekšlikumu nosūtot OECD Padomei apspriešanai un lēmuma pieņemšanai.

OECD Padome janvāra sesijā vienojās aicināt Ukrainu iesaistīties OECD Ukrainas valsts programmā un aicināja OECD Ārējo attiecību komitejai lemt par valsts programmas īstenošanu, jo īpaši par tās pilnvarām, finansējumu, ilgumu, atjaunošanu, saturu, pārvaldību, uzraudzību un novērtēšanu. OECD Ārējo attiecību komiteja apstiprināja OECD Ukrainas valsts programmu un 18.aprīlī OECD Padome to atbalstīja.

Paredzēts, ka OECD Ukrainas valsts programma tiks finansēta pilnībā no OECD dalībvalstu brīvprātīgajām iemaksām, izmantojot daudzgadu finansēšanas mehānismu, kurā ir skaidri noteikti sasniedzamie rezultāti un saskaņots elastīgs laika grafiks. Programma darbosies četrus gadus, lai Ukrainai dotu pietiekami daudz laika konkrētu rezultātu sasniegšanai, vienlaikus ļaujot OECD dalībvalstīm izvērtēt Ukrainas spēju apguvi, tās politisko gatavību cieši sadarboties ar OECD un gatavību ieviest reformas.

Pēc konsultācijām ar Ukrainas valdību un OECD direktorātiem tika noteikts prioritāšu saraksts īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, tostarp pārskati un kapacitātes palielināšanas pasākumi, un tika aplēsts, ka četru gadu valsts programmas kopējās izmaksas Ukrainai visā tās darbības laikā sasniegs 16,5 miljonus eiro.

Finansējums 30 000 eiro apmērā iemaksas veikšanai OECD Ukrainas valsts programmas budžetā 2023.gadā tiks nodrošināts no ĀM budžeta programmā "Iemaksas starptautiskajās organizācijās" piešķirtā finansējuma, novirzot līdzekļus no jau izpildītās Latvijas obligātās ikgadējās iemaksas pārpalikuma OECD 2023.gada budžetā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Nākamgad varētu atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili

Pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili varētu atjaunot nākamā gada pavasarī pēc dzelzceļa remontdarbu pabeigšanas Latvijā, ceturtdien paziņoja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) pasažieru pārvadājumu kompānijas "LTG Link" pārstāvji.

Ekonomika Latvijā atsavināti 20% no nepieciešamajām «Rail Baltica» zemes vienībām

Patlaban Latvijā ir atsavināti 20% no nepieciešamajām dzelzceļa projekta "Rail Baltica" zemes vienībām, ceturtdien starptautiskajā nākotnes transporta un mobilitātes konferencē "Look at the Future of Mobility 2024" sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Ekonomika Eksperti: kāpēc «zaļais» transports Latvijā ir apstājies (+VIDEO)

Dīleri stāsta, ka vairs nevēlas pieņemt lietotus elektroauto, jo iespējamība tos pārdot ir ļoti maza.

Ekonomika Rīgas vicemērs Ratnieks «‎Naudas pašvaldībām katastrofāli trūkst (+VIDEO)

Galvaspilsēta dod līdzekļus novadiem, bet pati ir spiesta ņemt kredītus.

Lasiet arī

Veselība Aicina antibiotikas lietot piesardzīgi

Šonedēļ, Pasaules Antibiotiku nedēļas laikā, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) aicina iedzīvotājus antibiotikas lietot tikai pēc ārsta norādījumiem un ievērot pareizu lietošanas kārtību, lai novērstu antimikrobiālās rezistences attīstību un saglabātu šo zāļu efektivitāti nākotnē.

Sabiedrība Aicina prezidentu nepieļaut atteikšanos no obligātā eksāmena dabaszinātnēs

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Ekonomika Meža nozares produkcijas eksports deviņos mēnešos sarucis par 0,1%

Meža nozares produkciju Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja 2,529 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

Sabiedrība Valsts kancelejā apvienos departamentus; protestā darbinieki amatus pametīs

Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr, izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.