Pārāk mazie kreditēšanas apjomi ir strukturāla problēma, kas negatīvi ietekmē tautsaimniecību, norādīja Ašeradens paužot, ka tai būtu jākļūst spēcīgākai nākamajos desmit gados. Latvijā ir arī strukturālas problēmas, kas traucē uzņēmējdarbībai attīstīties, atzīmēja politiķis.
Finanšu ministrs skaidroja, ka pie centrālo banku noteikto procentu likmju kāpuma būtu "naivi gaidīt", ka kreditēšana uzreiz uzlabosies. Taču kopīgi jāstrādā pie augsnes sagatavošanas, lai palielinātos izsniegto kredītu apjoms nākamajā ekonomikas izaugsmes ciklā, atzīmēja politiķis.
Ašeradens norādīja, ka bankām būtu jāpārskata jeb jāpalielina procentu likmes iedzīvotāju noguldījumiem. Tāpat pašlaik, kad pieaug banku peļņa, ir labs brīdis, lai samazinātu pakalpojumu komisiju maksas iedzīvotājiem, atzīmēja finanšu ministrs.
Kā ziņots, Ministru kabinets apstiprinājis Finanšu ministrijas iesniegto Latvijas Stabilitātes programmu, kurā vispārējās valdības budžeta deficīts 2026.gadā tiek prognozēts 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad tiek prognozēts 4% no IKP, kas ir par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts, sagatavojot budžetu 2023.gadam, bet strukturālais deficīts 0,5% no IKP.
No strukturālā deficīta mērķiem izrietošais vispārējās valdības budžeta deficīts 2024.gadā tiek prognozēts 2,5% no IKP apmērā, bet 2025. un 2026.gadā attiecīgi 2,2% un 0,7% no IKP.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri