"Swedbank" šogad iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu starp Baltijas valstīm prognozē tikai Latvijā, liecina publiskotais bankas jaunākais ekonomikas apskats.
"Swedbank" palielinājusi Latvijas IKP izmaiņu prognozi šim gadam no iepriekš prognozētā krituma 0,9% apmērā līdz pieaugumam 0,6% apmērā, kamēr Latvijas ekonomikas pieauguma prognoze 2024.gadam samazināta no janvārī prognozētajiem 2,6% līdz 2,1%.
Tajā pašā laikā "Swedbank" palielinājusi Latvijas gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no 9% līdz 9,5%, prognozējot lēnāko patēriņa cenu kāpumu starp Baltijas valstīm. 2024.gadam Latvijas gada vidējās inflācijas prognoze samazināta no 2,5% līdz 2%.
Vienlaikus "Swedbank" samazinājusi Igaunijas IKP izmaiņu prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 0% līdz kritumam 0,8% apmērā, bet 2024.gadam Igaunijas IKP pieauguma prognoze samazināta no 3% līdz 2,3%.
Igaunijā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam palielināta no 9,2% līdz 10%, bet 2024.gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,5% līdz 4,3%.
Savukārt Lietuvas IKP pieauguma prognozes šim gadam un arī nākamajam gadam nav mainītas. Šogad Lietuvā, pēc "Swedbank" prognozētā, gaidāms IKP kritums par 0,3%, bet nākamajā gadā ekonomikā prognozēts pieaugums par 1,8%.
Tajā pašā laikā Lietuvā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam palielināta no 9,2% līdz 9,6%, bet 2024.gadam Lietuvā gada vidējā inflācija prognozēta samazināta no 2% līdz 1,8%.
"Swedbank" ekonomikas apskatā teikts, ka pasaules ekonomika dzīves dārdzības krīzi un augošās procentu likmes līdz šim pārlaidusi godam. Ekonomikas līdzšinējā izturība pat devusi iemeslu uzlabot gan globālās, gan Eiropas un ASV izaugsmes prognozes šim gadam. Turklāt visā pasaulē redzams, ka inflācija atkāpjas, kas var likt domāt, ka jau "tepat ap stūri" procentu likmju mazināšana.
Tomēr "Swedbank" brīdina nepriecāties par ātru. Ja cenas svārstīgajā energoresursu sadaļā pat krīt, tad tendences, piemēram, pakalpojumu cenās, neļauj centrālajām bankām, īpaši Eiropā, vēl atslābt.
"Swedbank" apskatā skaidrots, ka centrālo banku politikas mērķis ir noturēt stabili zemu inflāciju ilgtermiņā, kas ir iespējams tikai, ja stabili zems cenu kāpums vērojams tieši tādās mazāk svārstīgās inflācijas komponentēs kā pakalpojumi. Esošajos apstākļos skaidrs, ka to var panākt tikai slāpējot pieprasījumu, vai, citiem vārdiem sakot, ceļot procentu likmes kamēr tās būtiski iegrožo ekonomikas attīstību.
Tādēļ "Swedbank" prognozē, ka likmes vēl augs - Eiropas Centrālās bankas (ECB) noguldījumu iespējas uz nakti likme pieaugs no šī brīža 3% līdz 3,75%. Attiecīgi līdzīgā apmērā augs arī aizņēmējiem svarīgais EURIBOR. Vien nākamgad daudz veselīgāka inflācija un vārgi ekonomikas izaugsmes tempi liks centrālajām bankām sākt mazināt procentu likmes.
Marta satraucošie notikumi pasaules banku sektorā bieži raksturoti kā "pirmo plaisu" parādīšanās ekonomikas mūrī, teikts apskatā. Tagad gan viļņošanās, šķiet, pierimusi, tomēr sekas gan no pasaules banku sektora ļodzīšanās, gan arī no procentu likmju kāpuma tiešās ietekmes uz uzņēmumiem un iedzīvotājiem vēl redzēsim, prognozē "Swedbank".
Apskatā teikts, ka negatīvo ietekmi uz ekonomiku sākam manīt caur kreditēšanas kanālu - Eiropā un ASV kreditēšanas nosacījumi kļūst ciešāki, kredīti kļūst grūtāk pieejami un dārgāki. Augstas procentu likmes, patukšoti iedzīvotāju uzkrājumi, kombinācijā ar protekcionisma kāpumu un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem globālajai tirdzniecībai "Swedbank" prognozēs ievieš drūmākas notis. 2024.gadā gan ASV, gan Eiropā prognozēta vārga izaugsme - vien attiecīgi 0,5% un 0,7% apmērā. Turklāt riski, ka šis likmju celšanas periods vainagosies nevis vien ar lēnāku izaugsmi, bet pat ar lejupslīdi pasaulē ir visai augsti.
Līdzīgi kā pasaulē, arī Latvijā inflācija strauji mazinās, norāda "Swedbank". Cenas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ir krietni augstākas, taču reģistrētais kāpums martā būtiski palēninājās. "Swedbank" skaidro, ka iemesli no vienas puses ir tehniska rakstura. 2022.gadā cenu līmenis strauji kāpa, un - jo periods, pret ko salīdzina, ir ar augstāku cenu līmeni, jo pieauguma temps gluži matemātiski ir mazāks.
Taču cenu kāpums bremzējas ne tikai "statistiķu excelī". "Swedbank" skaidro, ka Latvijā importētās produkcijas cenas krīt, jo spiediens no pasaules cenām būtiski mazinājies - sarukušas enerģijas izejvielu cenas, piegāžu ķēdes daudzviet atkal darbojas kā pirms-Covid laikā ierasts, globālās pārtikas izejvielu cenas jau kādu laiku atkāpušās no pīķa. Tas ir pateicīgs fons, lai gaidītu cenu kritumu arī Latvijas patēriņa cenās.
Pēdējos mēnešos cenas kritums ir redzams, piemēram, pienam un sviestam, bet uzskatāmākie piemēri, kur jau novērotas, vai tuvākajos mēnešos būs redzamas būtiski zemākas cenas, ir degviela, elektrība, gāze, apkure. "Swedbank" prognozē, ka komunālo pakalpojumu cenas nākamajā ziemā, būs maciņam daudz draudzīgākas nekā pērn. Tomēr līdz pirmskara līmeņiem cenas neatgriezīsies. Turklāt atšķirība nebūs tik liela, kā rāda gāzes un elektrības tirgus cenas dinamika, jo no vēl būtiskāka sadārdzinājuma pērn pasargāja valsts atbalsta pasākumi.
Lielākoties gan cenu līkne tomēr turpina kāpt, pat, ja tas notiek mazāk strauji nekā iepriekš. "Swedbank" skaidro, ka uzņēmumu vēlme nopelnīt arī tikusi piesaukta kā viens no iemesliem augstākai inflācijai Latvijā. Ņemot vērā ļoti stabilo uzņēmumu finanšu situāciju pērn, šajā apgalvojumā, "Swedbank" ieskatā, ir liela daļa taisnības - ir acīmredzams, ka uzņēmumi spējuši pārnest izejvielu sadārdzinājumu uz patērētāju. Uzņēmumu aptaujās par pārdošanas cenām redzams, ka tās vēl varētu tuvākajos mēnešos augt, tomēr tā uzņēmumu daļa, kas saredz iespēju cenu celt, ļoti strauji mazinās.
Viena no sfērām, kur cenas spītīgi aug, ir pakalpojumu sektors, teikts ekonomikas apskatā. Pakalpojumu cenās ar novēlošanos atspoguļojas gan energoizmaksu kāpums, gan vispārējā dzīves dārdzības palielināšanās. Turklāt svarīgākā izmaksu komponente šajā sektorā ir algas, kuras gan šogad, gan 2024.gadā augs strauji - attiecīgi par 9% un 8%. Tas nozīmē, ka, ja vien neredzēsim plašu krīzi, diez vai varam gaidīt kritumu pakalpojumu cenās, skaidrots "Swedbank" ekonomikas apskatā.
Latvijā šogad gada vidējā inflācija joprojām būs augsta - 9,5%, taču svarīgāk ir tas, ka gada laikā inflācijas temps turpinās strauji rukt, sasniedzot aptuveni 3% gada nogalē, prognozē "Swedbank".
Pērn ekonomika bija par 2,8% lielāka nekā 2021.gadā. "Swedbank" skaidro, ka uz vājā Baltijas fona šis rezultāts ir labs, tomēr lielāki kāpumi bija pērnā gada sākumā, kamēr no gada vidus attīstība bijusi visai "plakana", un piedzīvota pat tehniskā recesija - divus ceturkšņus pēc kārtas, kad ekonomika saruka. Šogad "Swedbank" prognozē nelielu IKP kāpumu, proti, 0,6% apmērā, un prognoze uzlabota vien veiksmīgāk pārlaistās ziemas dēļ. Nākamā gada izaugsme nesolās būt strauja - vien 2,1%.
Patēriņu balstīs tas, ka inflācija gada otrajā pusē būtiski saruks, bet algas joprojām strauji kāps, teikts ekonomikas apskatā. Darba tirgus saglabāsies spēcīgs - bezdarbs vidēji šogad būs 6,8%, bet nākamgad saruks līdz 6,6%, prognozē "Swedbank". Tas viss liek domāt, ka vidējā patērētāja pirktspēja uzlabosies.
Tāpat "Swedbank" sagaida, ka, sākot ar šī gada otru pusi, beidzot augs tempi ES fondu investīcijās. Tajā pašā laikā investīcijas privātajā sektorā kavēs augstās procentu likmes un neskaidrība par nākotni.
Eksportā stāsts ir drūmāks, atzīts "Swedbank" ekonomikas apskatā. Pakalpojumu eksports beidzot atkopjas no pandēmijas sekām un uzrāda labus kāpuma tempus. Savukārt preču eksports, kas bijis Latvijas izaugsmes vilcējspēks kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, ir manāmi saguris. Apstrādes rūpnieki ziņo, ka pasūtījumu apjomi ir zemā līmenī. Arī ekonomikas attīstība Latvijas tirdzniecības partneros nav gaidāma strauja. Tas nozīmē, ka arī turpmāk lielākais šķērslis, kas iegrožos eksportētāju attīstību būs pieprasījuma trūkums.
Sarežģītāka situācija noieta tirgos kombinācijā ar strauju algu kāpumu liek satraukties par konkurētspējas problēmām, uzsver "Swedbank". Līdz šim tās, par laimi, saglabājušās vien bažu līmenī, un eksporta tirgus daļas bijušas noturīgas. "Swedbank" norāda, ka ir tikai vienas zāles, kas palīdz novērst konkurētspējas zaudēšanu, un tās ir investīcijas. Uzņēmumi dzīves dārdzības krīzē maz cietuši - daudziem ir uzkrāta finanšu rezerve, kas būtu jāliek lietā.