Kazāks stāsta, ko darīt ar bankām, ja tās pilnvērtīgāk neiesaistīsies ekonomikā

"Virspeļņas nodoklis nav labākais risinājums. Diemžēl pastāv arī tāda iespēja, ka nāksies ieviest šādu maksājumu, ja no banku sektora puses nesagaidīsim pilnvērtīgāku iesaisti Latvijas ekonomikā," teica Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijas sabiedrībai lielāks un paliekošāks ieguvums būtu kreditēšana, kas palīdzētu Latvijas ekonomikai attīstīties krietni straujāk un izaugsmei notikt ilgstoši.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka no straujākas kreditēšanas iegūtu visi, taču, ja kreditēšana nenotiek, ja depozītu likmes saglabājas zemas, kredītu likmes saglabājas augstas un komisijas maksas ierobežo konkurenci, tad virspeļņas nodoklis ir viens no iespējamiem risinājumiem.

Kazāks arī atzīmēja, ka bankām, pirmkārt, ir jābūt pelnošām, jo, ja banka nepelna, tās eksistence ir apdraudēta. "Mēs varam paskatīties kaut vai uz banku "Credi Suisse". Galvenais iemesls, kādēļ šī banka piedzīvoja tik būtiskas problēmas, ir tas, ka tas nebija pelnošs bizness un ilgstoši nespēja uzrādīt savai darbībai adekvātus peļņas rādītājus. Bankām ir jāpelna. Jautājums ir tikai par peļņas apmēru un ieguldījumu ekonomikā," viņš sacīja.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka stāsts par virspeļņu varētu ilgt gadu vai divus. "Ja mēs ieviešam šādu nodokli kā pirmo risinājumu, kreditēšana pēc diviem gadiem tāpat nebūs augusi un, ļoti iespējams, situācija būs pat sliktāka, jo jauni tirgus spēlētāji uz šo tirgu skatīsies piesardzīgāk," teica Kazāks.

Viņš arī mudināja izvēlēties labāku risinājumu, proti, stimulēt lielāku pienesumu no banku sektora Latvijas ekonomikai, tostarp caur kreditēšanu, caur pieejamākiem pakalpojumiem, caur mazākām komisijas maksām, caur vieglāku klientu mobilitāti no bankas uz banku, līdz ar to ļaujot pilnvērtīgāk izmantot finanšu sektora iespējas.

"Tirgū ir vieta gan augstākām depozītu likmēm, gan lielākai konkurencei, gan straujākai kreditēšanai un plašākam klientu lokam, kas kredītus saņem. Latvijas ekonomika vairs nav tāda kā 2008.gadā, virknes risku šeit vienkārši vairs nav. Ja mēs paskatāmies gan uz pandēmiju, gan kara Ukrainā izraisīto krīzi, tad mēs neesam redzējuši ne būtisku bezdarba kāpumu, ne banku slikto kredītu būtisku pieaugumu.

Ekonomika pagājušā gada otrajā pusē un šā gada sākumā ir plakana vai ar nelielu iekritienu, un normālos apstākļos arī banku portfeļi pasliktinātos. Neko no tā mēs neesam redzējuši. Banku sektors ir būtiski ieguvis no tā, ka valsts šo divu krīžu laikā ir palīdzējusi ar dažādām atbalsta programmām banku klientiem - gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Līdz ar to bankām ir jāvadās pēc pašreizējiem riskiem, nevis pēc riskiem, kas bija aktuāli 2008.gadā vai 2018.gadā. Ja tas nenotiek, tad nodoklis ir alternatīva," teica Kazāks.