Rēķinot pēc ES metodēm, Latvijā valsts budžetā pērn bija deficīts 4,4% no IKP

Ekonomika
LETA 13:52, 21.04.2023 0

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 1,721 miljarda eiro apmērā jeb 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

 

Salīdzinājumā ar 2021.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 676,7 miljoniem eiro.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 15,947 miljardus eiro jeb 40,8% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājies par 1,259 miljardiem eiro jeb 8,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka, mazinoties Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas atbalstam, bet nākot klāt atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, 2022.gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājās. Tostarp 900 miljoni eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai, 500 miljoni eiro - atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, bet ieņēmumi palielinājās par 14% un sasniedza 14,5 miljardus eiro.

Tāpat CSP norāda, ka salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2022.gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 1,5 miljardu eiro apmērā, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 270,2 miljoniem eiro jeb 0,7 procentpunktiem no IKP lielāks.

Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi, kas samazina budžeta deficītu, uz vispārējās valdības budžetu bija korekcija prasībām pret debitoriem - 202,2 miljoni eiro jeb 0,5% no IKP, nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi, - 53,4 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, kā arī noguldījumu garantijas fonda bilance - 21,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi, kas palielina budžeta deficītu, uz vispārējās valdības budžetu, tostarp veikta Atveseļošanas un noturības mehānisma korekcija 194,2 miljonu eiro apmērā, kas ir 0,5% no IKP, korekcija saistībām pret kreditoriem - 121,5 miljoni eiro jeb 0,3% no IKP, korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos - 49,6 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija par otrā līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām - 41,3 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija par superdividendi - 33,1 miljons eiro jeb 0,1% no IKP, vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai, - 28 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai - 21,2 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija par nesadalītajām iemaksām vienotajā nodokļu kontā - 17,9 miljoni eiro jeb 0,05% no IKP, radio frekvenču spektru joslas lietošanas tiesību izsoļu korekcija - 12,4 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP, uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance - 11,1 miljons eiro jeb 0,03% no IKP un korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem - 11 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP.

Statistikas pārvaldē arī norāda, ka valsts parāda pieaugumu kopš 2020.gada ietekmēja Covid-19 uzliesmojuma mazināšanas atbalsta pasākumu īstenošana un no 2021.gada decembra atbalsta pasākumi energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai.

Gadu iepriekš - 2021.gadā - Latvijas valsts budžetā, rēķinot atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai, bija deficīts 2,398 miljardi eiro jeb 7,1% apmērā no IKP, 2020.gadā - 1,321 miljards eiro jeb 4,4% no IKP, bet 2019.gadā - 178,1 miljons eiro jeb 0,6% no IKP.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Reaģējot uz Trampa ieviesto tarifu, "Hermes" palielinās preču cenas ASV

Francijas luksuspreču ražotājs "Hermes" ceturtdien paziņoja, ka palielinās preču cenas ASV, lai kompensētu Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ievesto 10% muitas tarifu.

Ekonomika ES vēl neaizliegs Krievijas sašķidrinātās gāzes importu

Eiropas Savienības (ES) amatpersonas atteikušās no ieceres iekļaut Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importa aizliegumu turpmākajās sankcijās Maskavai, atsaucoties uz ES amatpersonu teikto, ziņo aģentūra "Reuters".

Ekonomika Atsākta Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas ēkas būvniecība

Būvnieku pilnsabiedrība "BeReRix" atsākusi "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas ēkas būvniecību, nformēja "Rail Baltica" projekta nacionālā ieviesēja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL).

Ekonomika Rīgas ostā šogad pieteiktas 85 kruīza kuģa vizītes

Rīgas ostā šogad pieteiktas 85 kruīza kuģa vizītes, kas ir par 28% vairāk nekā pērn, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Lasiet arī

Veselība Jūras ērgļu ligzdā Durbē izšķīlies otrais cālis

Pie Durbes esošajā jūras ērgļu Mildas un Zorro ligzdā, kurā notiekošo Latvijas Dabas fonds (LDF) translē videotiešraidē, naktī uz piektdienu izšķīlies otrais cālis.

Pasaule Rubio cer uz turpmāku eiropiešu iesaistīšanos sarunās par Ukrainu

ASV valsts sekretārs Marko Rubio piektdien pēc tikšanās ar Eiropas valstu un Ukrainas pārstāvjiem paudis cerību, ka eiropieši paliks iesaistīti ASV vadītajās sarunās par Ukrainas kara izbeigšanu.

Sabiedrība Eksperti pagaidām nepiešķir termina statusu vārdam "rašisms"

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija vienojusies, ka vārdam "rašisms" nav piešķirams termina statuss.

Pasaule «Hamās» noraida Izraēlas pamiera piedāvājumu

Palestīniešu kaujinieku grupējums "Hamās" ceturtdienas vakarā lika saprast, ka noraida Izraēlas jaunāko pamiera piedāvājumu, un aicināja uz "visaptverošu" vienošanos par kara izbeigšanu Gazas joslā.