Rēķinot pēc ES metodēm, Latvijā valsts budžetā pērn bija deficīts 4,4% no IKP

Ekonomika
LETA 13:52, 21.04.2023 0

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 1,721 miljarda eiro apmērā jeb 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

 

Salīdzinājumā ar 2021.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 676,7 miljoniem eiro.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 15,947 miljardus eiro jeb 40,8% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājies par 1,259 miljardiem eiro jeb 8,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka, mazinoties Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas atbalstam, bet nākot klāt atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, 2022.gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājās. Tostarp 900 miljoni eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai, 500 miljoni eiro - atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, bet ieņēmumi palielinājās par 14% un sasniedza 14,5 miljardus eiro.

Tāpat CSP norāda, ka salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2022.gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 1,5 miljardu eiro apmērā, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 270,2 miljoniem eiro jeb 0,7 procentpunktiem no IKP lielāks.

Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi, kas samazina budžeta deficītu, uz vispārējās valdības budžetu bija korekcija prasībām pret debitoriem - 202,2 miljoni eiro jeb 0,5% no IKP, nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi, - 53,4 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, kā arī noguldījumu garantijas fonda bilance - 21,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi, kas palielina budžeta deficītu, uz vispārējās valdības budžetu, tostarp veikta Atveseļošanas un noturības mehānisma korekcija 194,2 miljonu eiro apmērā, kas ir 0,5% no IKP, korekcija saistībām pret kreditoriem - 121,5 miljoni eiro jeb 0,3% no IKP, korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos - 49,6 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija par otrā līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām - 41,3 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija par superdividendi - 33,1 miljons eiro jeb 0,1% no IKP, vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai, - 28 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai - 21,2 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija par nesadalītajām iemaksām vienotajā nodokļu kontā - 17,9 miljoni eiro jeb 0,05% no IKP, radio frekvenču spektru joslas lietošanas tiesību izsoļu korekcija - 12,4 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP, uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance - 11,1 miljons eiro jeb 0,03% no IKP un korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem - 11 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP.

Statistikas pārvaldē arī norāda, ka valsts parāda pieaugumu kopš 2020.gada ietekmēja Covid-19 uzliesmojuma mazināšanas atbalsta pasākumu īstenošana un no 2021.gada decembra atbalsta pasākumi energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai.

Gadu iepriekš - 2021.gadā - Latvijas valsts budžetā, rēķinot atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai, bija deficīts 2,398 miljardi eiro jeb 7,1% apmērā no IKP, 2020.gadā - 1,321 miljards eiro jeb 4,4% no IKP, bet 2019.gadā - 178,1 miljons eiro jeb 0,6% no IKP.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Daugavpils uzņēmēji saņēma no 10 līdz 16 tūkstošiem eiro (+VIDEO)

Biznesa idejas, kas guvušas atbalstu, veiksmīgi arī tiks īstenotas.

Ekonomika Alūksnes novadā par 25 miljoniem eiro atklāta kokapstrādes rūpnīca (+VIDEO)

Uzņēmuma vērtība – motivēti darbinieki, kas kļuvuši par saliedētu un mērķtiecīgu komandu.

Ekonomika Taivānas dronu ražotāji vēlas sadarboties ar Latviju (+VIDEO)

Pasākuma vispārējais mērķis ir izveidot platformu tīklu veidošanai.

Ekonomika Jautājumā par Tet un LMT nākotni ir trīs scenāriji, kā virzīties uz priekšu

Jautājumā par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni valdībai ir trīs scenāriji, kā varētu virzīties uz priekšu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Lasiet arī

Pasaule Lietuvas Seims apstiprina Palucku premjera amatā

Lietuvas Seims ceturtdien apstiprināja sociāldemokrātu politiķi Gintautu Palucku premjerministra amatā.

Pasaule Starptautiskā krimināltiesa izdod orderi Netanjahu aizturēšanai

Starptautiskā krimināltiesa (SKT) ceturtdien izdevusi aresta orderus Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu, bijušā Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta un vairāku palestīniešu grupējuma "Hamās" locekļu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.

Pasaule Baidens plāno norakstīt Ukrainas parādu 4,65 miljardu dolāru apjomā

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija informējusi Kongresu, ka plāno norakstīt Ukrainas parādu 4,65 miljardu dolāru (4,4 miljardu eiro) apjomā, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

Ekonomika Nākamgad varētu atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili

Pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili varētu atjaunot nākamā gada pavasarī pēc dzelzceļa remontdarbu pabeigšanas Latvijā, ceturtdien paziņoja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) pasažieru pārvadājumu kompānijas "LTG Link" pārstāvji.