Pavasara darbi uzliks papildu finansiālo slodzi piena saimniecībām

Vaļko skaidroja, ka pavasarī un vasarā piena apjoms saimniecībām palielināsies, vienlaikus pavasarī paaugstinās arī saimniecību izmaksas - jāpērk zālāju sēkla, kukurūzu sēkla, minerālmēsli, kā arī jārod līdzekļi lielākām darba algām, jo palielinās darba apjoms.

Viņš atzīmēja, ka vasara, īpaši pavasaris un sējas laiks, kad saimniecībās notiek mēslošana, zālāju novākšana un jaunās barības gatavošana, ir laiks, kad saimniecības saskaras ar lielākajām izmaksām ražošanas procesā. Tikmēr palielināts piena apjoms pie pazemināta piena pieprasījuma varētu bremzēt piena cenu kāpumu.

Vaļko atzina, ka vissmagāk šo krīzi ir izjutuši kooperatīvi.

"Šobrīd nozarē redzam, ka pārstrāde kooperatīviem apzināti maksā zemāku piena cenu, lai mazinātu to nozīmi piena lauksaimniecībā. Slēdzot tiešo līgumu ar pārstrādātāju, lauksaimnieks saņem vismaz divus līdz trīs centus vairāk par pienu. Tas ir absolūti pret jebkādiem tirgus principiem," uzvēra Vaļko, bet atzina, ka no otras puses jāpriecājas, ka pārstrāde patlaban vispār pienu ņem pretī.

Viņš stāstīja, ka kooperatīvs "Piena loģistika", kurā "Pampāļi" ir biedrs, janvārī un februārī bija spiests pārstrādāt pienu industriālos piena produktos un "iesaldēt naudu", jo pārstrāde atteicās pieņemt daļu piena apjomu.

"Mēs kā kooperatīvs meklējam risinājumus, bet tirgus un pārstrāde stagnē, pieprasījuma pēc piena nav. Visi ir ļoti piesardzīgi," atzina Vaļķo.

Vaļko stāstīja, ka kooperatīvi ir cieņā tika "miera laikos". Kad ir liels piena pieprasījums un pārstrāde vēlas ražot industriālos produktus, kooperatīviem maksā augstāku cenu, bet krīzēs laikā kooperatīviem ir vissmagākais kritiens un tie nespēj nodrošināt stabilu piena cenu, jo nozarē nav stabilu ilgtermiņa partneru. Latvijā kooperatīvi ir pārāk mazi un līdz ar to zemnieki neveido "kritisko masu", kas spēj ietekmēt procesus piena tirgū.

"Ļoti labus kooperācijas piemērus varam meklēt Igaunijā, Somijā, Polijā, kur zemniekiem pieder gan piena ražošana, gan piena pārstrāde," norādīja Vaļko.

Vienlaikus, vērtējot krīzes ietekmi uz dažāda izmēra saimniecībām, Vaļko atzina, ka krīzi izjūt visi, bet nozare dara visu, lai ražošanas kapacitāti saglabātu.

Viņš atzīmēja, ka mazās un vidējās saimniecības krīzi izjūt ātrāk, bet lielās - pēc apmēram trīs mēnešiem. Lielajām saimniecībām ir augstāka efektivitāte un, atkarībā no uzņēmuma, iespējas uzkrāt līdzekļus.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, ja lielās saimniecības ar augstu produktivitāti, jūt šādu krīzes ietekmi, tas liecina par nopietnu problēmu.

"Dzirdam arī stāstu par ganāmpulku likvidēšanos. Šobrīd gan no nozares vairāk aiziet mazie ganāmpulki." atzina Vaļķo.

"Pampāļi" valdes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka trīs mēnešu ilga krīze vēl ir pārdzīvojama, bet, ja krīze ievelkas, nozarē tam būs tālejošas sekas. Jau patlaban piena lopkopībā samazinās slaucamo govju skaits un aktīvo saimniecību skaits. Daudzi neredz perspektīvu, bet esoši zemnieki jau ir pirmspensijas vecumā. Tāpat nozarē nav pēctecības, jo jaunieši ne vēlas, ne redz iespēju saimniekot laukos.

Nozare sarūk un Vaļko paredz, ka šogad nozare saruks krietni straujāk nekā 2021.gadā. Pērn, lai gan kritums bija novērojams, nozare bija stabilāka.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka krīzē cietušās saimniecības ietekmēs visu ekonomiku, nevis tikai lopkopību. Vaļko uzsvēra, ka piena lopkopība nav tikai lauksaimnieks ar saviem darbiniekiem, zemi un govīm, tā ir vesela industrija, kura ir iesaistīta, lai piena lopkopības nozare varētu ražot - piena pārstrāde, loģistika, dažādi tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji.

Jau ziņots, ka svaigpiena iepirkuma cena Latvijā pēdējo četru mēnešu laikā ir samazinājusies par vairāk nekā 30% un prognozes liecina, ka piena krīze varētu turpināties līdz pat vasarai.

Tikmēr zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) un Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks aicināja Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski sniegt atbalstu piena nozarei, piešķirot Latvijai 11 miljonus eiro no Eiropas Savienības (ES) krīzes rezerves fonda.

EK iepriekš jau ir noraidījusi Navicka lūgumu piešķirt steidzamu atbalstu Lietuvas piensaimniecības sektoram saistībā ar neseno piena iepirkuma cenu kritumu un piena ražotāju grūtībām valstī.

Vojcehovskis atbildē Navickam pauda, ka piena iepirkuma cenas ir kāpušas divus gadus un vienubrīd tās ES un arī Lietuvā pat sasniedza rekordaugstu līmeni, tādēļ pašreizējā situācija neatbilst "nopietnai tirgus nestabilitātei".