• Ginters,
  • Guntra,
  • Marianna
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


FNA sagatavojusi jaunu plānu kreditēšanas veicināšanai

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 11:15, 12.04.2023


Finanšu nozares asociācija (FNA) ir sagatavojusi pasākumu plānu kreditēšanas veicināšanai, pavēstīja asociācijā.


Ilustratīvs foto.

Tostarp asociācijā norāda, ka nozare ir definējusi trīs prioritāros virzienus, kuros saredz lielāko kreditēšanas potenciālu, - tie ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumi, zaļā kreditēšana, kā arī privātās un publiskās partnerības projekti.

Pēc nozares aprēķiniem, finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023.gadā ir pieejami 3,3 miljardi eiro.

Asociācijā arī atzīmē, lai panāktu kreditēšanas uzrāvienu, nepieciešama spēcīgāka un efektīvāka visu pušu sadarbība, tāpēc nozare atzinīgi vērtē tematisku darba grupu veidošanu ar Finanšu ministriju un Latvijas Banku, lai identificētu izaicinājumus un izstrādātu konkrētu pasākumu plānu pa nozarēm.

Finanšu nozares asociācijā norāda, ka viens no prioritārajiem virzieniem ir pieprasījuma kāpināšana pēc daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmā pieejamā finansējuma. Programmai ir liels kreditēšanas potenciāls, taču ir nepieciešams veikt vairākus mājasdarbus.

Tostarp, pēc asociācijā paustā, lai atslogotu iedzīvotājus no birokrātiskā sloga un motivētu iesaistīties īpašuma uzlabošanā, ir nepieciešama konstruktīva sadarbība ar pašvaldību, tai uzņemoties projektu vadīšanas kompetenci. Bankas savukārt ir gatavas meklēt risinājumus ilgtspējīgu projektu kreditēšanai, vienkāršojot procesus, kādā tiek iesniegta un noformēta dokumentācija aizdevuma piešķiršanai, kā arī izsniedzot atbalstu potenciālajiem kredīta ņēmējiem kvalitatīvu energoefektivitātes projektu sagatavošanā.

Vienlaikus no citu institūciju puses būtu nepieciešams izstrādāt daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti veicinošu nodokļu mehānismu, piemēram, energoefektīvos īpašumus atbrīvojot no nekustamā īpašuma nodokļa, kā arī pilnveidot procedūras, padarot vienkāršāku lēmumu pieņemšanu jautājumos par daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanu, atzīmē asociācijā.

Zaļās kreditēšanas jomā bankas šogad izstrādās vadlīnijas kredītu izsniegšanai, tostarp pašvaldību energoefektīvu īres namu kreditēšanai. Tāpat finanšu nozare plāno paplašināt "zaļo" produktu klāstu, izglītot uzņēmumus par ilgtspējīgo iniciatīvu un projektu finansēšanas iespējām, kā arī plāno vienkāršot aizdevuma piešķiršanas nosacījumus šīm iniciatīvām. Bankas ir gatavas īpaši atbalstīt īres namu būvniecību, sagatavojot speciālu piedāvājumu pašvaldībām energoefektīvu īres namu kreditēšanai, kā arī ražotņu un iekārtu atjaunošanai, atjaunojamās enerģijas projektu īstenošanai, lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanas projektu īstenošanai, ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas projektu īstenošanai un citu ilgtspējīgu projektu finansēšanai.

Būtisks kreditēšanas potenciāls ir arī privātās-publiskās partnerības projektiem, taču šobrīd projektu ir maz, atzīmē asociācijā, piebilstot, ka ir nepieciešamas palielināt būvniecības kompāniju un projektu īstenotāju jaudu. Latvijā ir neliels skaits lielu un spēcīgu būvniecības uzņēmumu vai projektu attīstītāju, kuriem ir pieredze, spējas, kapitāls un reputācija, lai īstenotu lielus projektus. Kopumā bankas ir ieinteresētas kreditēt visas nozares, veicinot ražošanas un pakalpojumu attīstību ar augstu pievienoto vērtību.

"Esam definējuši prioritāros virzienus un apzinājuši pieejamo finanšu apmēru aktīvākai kreditēšanai 3,3 miljardu eiro apmērā 2023.gadā, taču jāuzsver, ka straujāks kreditēšanas pieaugums negulstas tikai uz banku pleciem vien. Tas pamatā ir un būs atkarīgs no uzņēmējdarbības vides konkrētajā valstī, no ēnu ekonomikas līmeņa, uzņēmēju tiesiskās paļāvības un citiem faktoriem, kas veicina biznesa aktivitāti un pieprasījumu pēc aizdevumiem. Tāpēc ir jāturpina darbs pie ēnu ekonomikas un birokrātiskā sloga uzņēmumiem mazināšanas, pie konkurētspējīga nodokļu režīma izstrādes un tiesiskās vides uzlabošanas," norāda Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre.

Asociācijā arī norāda, ka 2022.gadā bankas, kuras ir asociācijas biedri, bija izsniegušas aizdevumus 14,6 miljardu eiro apmērā, kas par miljardu eiro pārsniedz 2021.gada kreditēšanas apmēru. Tostarp 58% izsniegti uzņēmumiem, bet 40% - privātpersonām.

Pērn banku, kuras ir asociācijas biedri, kredītportfelis pieauga par 8%, kamēr 2021.gadā pieaugums bija par 12%, 2020.gadā bija kritums par 1%, bet 2019.gadā praktiski nemainījās.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Darbiniekiem vairs nedrīkstēs nepamatoti pieprasīt krievu valodas zināšanas

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, nosakot, ka darbiniekiem nedrīkst prasīt svešvalodu zināšanas, ja vien svešvalodu zināšanas nav objektīvi pamatotas.

Ekonomika Būvniekiem jārēķinās, ka Rīgā 80% teritoriju ir dažādi apgrūtinājumi (+VIDEO)

Vērtības transformējas, kā to šobrīd lieliski var vērot Latgales priekšpilsētā.

Ekonomika VNĪ nav izdevies izsolīt Maskavas namu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pirmajā izsolē par Maskavas kultūras un biznesa centru Rīgā, Marijas ielā 7, kas plašāk pazīstama kā Maskavas nams, nav izdevies piesaistīt potenciālo investoru interesi.

Ekonomika Eksperts: elektromobiļiem ir jāizmanto zemie enerģijas tarifi (+VIDEO)

Plānojot un optimizējot uzlādes laiku un sekojot līdzi biržas cenām, jums ir iespējams būtiski ietaupīt.

Lasiet arī

Sabiedrība Nākamā nedēļa gaidāma mākoņaināka, septembra beigās kļūs krietni vēsāks

Nākamnedēļ Latvijā sauli biežāk aizsegs mākoņi un reizēm gaidāms lietus, savukārt septembra pēdējās dienās un oktobra sākumā laiks kļūs rudenīgi drēgns, prognozē sinoptiķi.

Ekonomika Problēmas ar lidmašīnu dzinēju trūkumu varētu turpināties vēl dažus gadus

Problēmas ar lidmašīnu dzinēju trūkumu un ar to saistītajiem jautājumiem varētu turpināties vēl vienu līdz divus gadus, intervijā aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Pasaule Slovākijā tūkstošiem cilvēku protestē pret kultūras ministri

Slovākijā tūkstošiem cilvēku ceturtdien izgāja demonstrācijās, protestējot pret kultūras ministres Martinu Šimkovičovu, kuru kritiķi apsūdz cenzūrā un valsts finansējuma sliktā pārvaldībā.

Pasaule Leiena sola miljardiem eiro palīdzību plūdu skartajiem reģioniem

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien plūdu piemeklētajā Polijas pilsētā Vroclavā apsolījusi miljardiem eiro lielu palīdzību plūdu skartajiem reģioniem Eiropā.