Aptaujā secināts, ka uzkrājumi līdz 5000 eiro ir 30% Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju, kā arī 32% aptaujāto Lietuvā, savukārt vairāk nekā 5000 eiro ir spējuši iekrāt 11% Latvijas, 23% Lietuvas un 28% Igaunijas iedzīvotāju.
Latvijā lielākie iekrājumi, pēc aptaujas datiem, ir iedzīvotājiem Zemgalē un Rīgā.
Tāpat aptaujas dati liecina, ka 48% Baltijas iedzīvotāju iekrājumus šogad neplāno noguldīt depozītā, bet 17% Latvijas iedzīvotāju, 15% Igaunijas un 7% Lietuvas iedzīvotāju par brīvo līdzekļu noguldīšanu nav domājuši.
Biznesa attīstības vadītāja Jekaterina Ziniča norāda, ka, regulāri pētot Latvijas iedzīvotāju finanšu situāciju, redzams, ka Latvijā trešā daļa iedzīvotāju joprojām nevar atlikt uzkrājumiem - tas varētu būt saistīts gan ar zemiem ienākumiem un dzīves dārdzības pieaugumu, gan arī paraduma trūkumu veikt uzkrājumus.
Vienlaikus viņa pieļauj, ka daļu iedzīvotāju, iespējams, māc bailes pazaudēt līdzekļus, jo ne vienmēr pietiek informācijas par to, kā strādā finanšu tirgi.
"Satraucošākais ir tas, ka uzkrājumu veidošanai līdzekļu visvairāk (36%) nepietiek iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kad darbam un ienākumiem vajadzētu būt stabiliem un augošiem," atzīmē Ziniča.
Iedzīvotāju aptauja veikta 2023.gada martā, aptaujājot 3020 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri