Kā vienu no iemesliem naudas nepietiekamībai politiķis minēja, ka pašvaldības saņem pārāk mazu daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), tāpēc līdz 2024.gadam esot jāpanāk, ka pašvaldībām tiek palielināta IIN ienākumu daļa no 75% līdz vismaz 80%.
Jelgavas mērs arī pauda, ka Latvijas izglītības sistēma ir traģiskā situācijā, jo tā neveicina inženieru un skolotāju skaita palielināšanos, lai gan šo profesiju pārstāvji nepietiek. Reizē Rāviņš aicināja raudzīties ar "gaišu skatu" nākotnē, taču arī apzināties, ka nekas pats no sevis nenotiks un vajadzīgie uzlabojumi būs pašiem jāizcīna.
Politiķis pauda, ka, lai gan varēja vēl labāk, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rezultāti pašvaldību vēlēšanās 2021.gadā un 2022.gadā Saeimas vēlēšanās vērtējami pozitīvi.
Iepriekšējos četrus gadus ZZS pavadīti ar nedraudzīgu parlamentu un valdību, kad valstī pie varas esošie uzskatīja, ka pašvaldības esot "nekas", sacīja Rāviņš. Jelgavas mērs norādīja, ka Covid-19 laikā valdība strādājusi pēc pieejas, ka iedzīvotājus "sapotēsim bez jums", kaut arī vēlāk izrādījies, ka bez pašvaldību līdzdalības Covid-19 krīzes pārvarēšana nebūtu notikusi sekmīgi.
Pašvaldības politiķis atzīmēja, ka pēc tam, kad "agresors iebruka Ukrainā", Latvija un arī Jelgava sniedz atbalstu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanā. Rāviņš akcentēja, ka tagad ir jārūpējas un jādomā par "mūsu ukraiņu bērniem", kuri mācās vietējās skolās.
LZS priekšsēdētājs, Saeimas sekretārs un deputāts Armands Krauze (ZZS) kongresu pasludināja par pilntiesīgu, jo tā atklāšanā uz to bija pulcējušies 215 no 265 pieteiktajiem delegātiem. Pārējie delegāti turpināja ierasties arī pēc kongresa atklāšanas.
LZS kopā ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju veido politisko apvienību ZZS, kurai ir noslēgts sadarbības līgums ar partiju "Latvijai un Ventspilij".
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri