Slāpekļa mēslojumam cena šogad ir samazinājusies par 40%

Viņš atzīmēja, ka cenas samazinājums minerālmēsliem bija pārsteigums visiem, bet tam ir loģisks izskaidrojums - minerālmēslu cenu galvenais veidojošais faktors ir dabasgāzes cena un, par spīti prognozēm pērnā gada rudenī, siltā ziema veicināja to, ka šobrīd dabasgāzes cena ir aptuveni 40 eiro par megavatstundu, kas ir līdzīga vēsturiski vidējai cenai.

Vienlaikus Katiševs norādīja, ka patlaban minerālmēsli ir pieejami, taču pēdējo nedēļu laikā krājumi strauji samazinās.

Tāpat viņš pieļāva, ka arī šogad minerālmēslu varētu trūkt vai tos nebūs iespējams savlaicīgi piegādāt.

"Varu teikt droši, pavasaris ir klāt. Tie, kuriem nav mēslojums sagādāts, šis ir pēdējais brīdis, jo visiem vienlaikus mēslojumu piegādāt nebūs iespējams un, ja mēslojums netiek nodrošināts savlaicīgi, ražas zudumi būs lieli," sacīja Katiševs.

Viņš stāstīja, ka lielākā daļa saimniecību minerālmēslus ir iegādājušās pirmajai papildmēslošanas reizei, kā arī ļoti netipiski, ka joprojām ir saimniecības, kuras mēslojumu nav iegādājušās vispār.

"Absolūti lielākā Latvijas zemnieku daļa ir riska mīļi. Vienmēr ir pastāvējusi korelācija starp minerālmēslu un graudu cenām, tāpēc, piemēram, zemnieki Skandināvijā, iegādājoties minerālmēslus, fiksē arī nākotnes graudu cenu, šādi nodrošinot to, ka nebūs problēmu rudenī norēķināties par iegādātajām precēm, jo lielākoties saimniecības norēķinās pēc ražas novākšanas", skaidroja Katiševs.

Pēc viņa minētā, graudu cenas, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, ir samazinājušās no 300 eiro par tonnu līdz 250 eiro par tonnu. Tādējādi saimniecības, kuras iegādājās mēslojumu par 800 eiro par tonnu un fiksēja kviešu cenu 300 eiro par tonnu ir labākā situācijā nekā saimniecības, kuras šobrīd pērk mēslojumu par 500 eiro par tonnu un fiksē graudu cenu pie 250 eiro par tonnu.

Katiševs skaidroja, ka pirmajā gadījumā, lai izaudzētu sešas tonnas kviešu, saimniecībai slāpekļa mēslojumam jāiztērē 360 eiro uz hektāru. Ražas plānotie ieņēmumi ir 1800 eiro par hektāru, bet, atņemot izdevumus par mēslojumu, 1440 eiro par hektāru. Tikmēr otrajā gadījumā slāpekļa mēslojumam jāiztērē 225 eiro uz hektāru, plānotie ieņēmumi ir 1500 eiro par hektāru, bet, atņemot mēslojuma izmaksas, ieņēmumi ir 1275 eiro par tonnu.

Tāpat Katiševs stāstīja, ka pirmajā gadījumā saimniecība uz vienu hektāru iegūst 165 eiro vairāk nekā otrajā gadījumā, tādējādi saimniecībai ir vairāk līdzekļu, lai segtu pārējos saimniecības izdevumus, piemēram, augu aizsardzības līdzekļus, kuru cenas šogad ir kāpušas aptuveni 15-25% atkarībā no ražotāja un produkta.

"Šis nelielais aprēķins pierāda, ka pērkot minerālmēslus, jāfiksē arī graudu cena, lai varētu justies droši un mierīgi, diemžēl pagaidām to dara neliela daļa zemnieku, pārējie izvēlas riskēt," piebilda Katiševs.

Savukārt, runājot par šī brīža minerālmēslu cenām, Katiševs norādīja, ka tās ir nostabilizējušās, bet turpmāko cenu attīstību paredzēt nevar. Daudz būs atkarīgs no gāzes cenas.

Jau ziņots, ka "Scandagra Latvia" 2021.gadā strādāja ar 129,431 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,6% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa samazinājās par 6,1% un bija 643 679 eiro. Kompānijas 2022.gada finanšu rezultāti vēl nav pieejami.

"Scandagra Latvia" ir reģistrēts 2009.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Scandagra Group".