Ražotāji grozījumus alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanā vērtē skeptiski

SIA "Abavas dārzi" valdes loceklis un "Abavas" vīna darītavas pārstāvis Mārtiņš Barkāns aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmums atbalsta sabiedrības audzināšanu ar stingrākām prasībām attiecībā uz alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošanu, jo, "acīmredzot, cilvēku izglītošana, kā arī plānotie reklāmas ierobežojumi tiek veidoti ar mērķi indivīdam personīgi mācīties uzņemties atbildību par tām izvēlēm, kas skar viņa veselību, tai skaitā alkohola lietošanu".

Tāpat "Abavas" vīna darītavai nav iebildumu par papildus informācijas izvietošanu uz dzēriena etiķetes, jo cilvēkiem, pieņemot lēmumu par produkta iegādi, būtu jāzina kaloriju daudzums, ko viņš iegūs no izdzertā alkohola daudzuma.

Arī AS "Amber Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns norādīja, ka iniciatīva ar mērķi sabiedrību izglītot par atbildīgu alkoholisko dzērienu patēriņu, ir apsveicama. Viņš gan uzsvēra, ka ir svarīgi pieņemt tādus grozījumus, kas spēs ietekmēt esošo situāciju, nevis tikai ierosināt izmaiņas izmaiņu dēļ, nesasniedzot reālu rezultātu.

"Diemžēl šobrīd nešķiet, ka grozījumi atstās būtisku ietekmi, un tāpat nedomāju, ka problēma slēpjas saražotā alkohola daudzumā vai tā pieejamībai veikalu plauktos," stāstīja Geidāns. Viņa ieskatā vajadzētu risināt problēmas, kuru dēļ nereti tiek veikta nepareizā izvēle savas sajūtas un problēmas risināt ar alkoholisku dzērienu palīdzību.

"Drīzāk nepieciešams motivēt strādājošos, palīdzēt senioriem, jaunajām ģimenēm. Šis jautājums ir daudz, daudz plašāks, ko neatrisinās liels virsraksts veikalā virs dzērienu nodaļas ieejas," atzīmēja Geidāns.

Vienlaikus "Amber Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs norādīja, ka izmaiņas būtiski uzņēmuma darbību neietekmēs, jo pašmāju tirgū tiek realizēti mazāk nekā 30% no visas produkcijas. Turklāt uzņēmums jau iepriekš brīvprātīgi ir norādījis uz savas produkcijas nepieciešamo informāciju, piemēram, brīdinājumu nelietot produkciju grūtniecības laikā vai vadot transportlīdzekli. Savukārt, piedaloties Eiropas mēroga brīvprātīgā projektā par digitālās etiķetes ieviešanu, uz etiķetēm tiek norādīta informācija par produkta uzturvērtību un sastāvdaļu saraksts.

Viņš gan uzsvēra, ka būtiski ir, lai plānotās izmaiņas būtu salāgotas ar Eiropas līmeņa projektiem, nevis tiktu radīts kaut kas īpaši atšķirīgs tieši Latvijai, jo katra atšķirīgā informācija prasa papildus izmaiņas un izmaksas tieši Latvijas paredzētajai produkcijai.

Savukārt "Valmiermuižas alus" līdzīpašnieks un valdes loceklis Aigars Ruņģis uzsvēra, ka, ja tiek pieprasīti jauni marķējumi uz etiķetes, mazām alus darītavām vajadzīgs vismaz viens pārejas gads. Citādāk būs nepieciešams norakstīt lielu apjomu ar etiķetēm, kas pasūtītas jau gadu uz priekšu lielākās partijās ar mērķi iegūt labāku etiķešu cenu.

"Diemžēl arī SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) tika Latvijā ieviests novēloti un sasteigti, kā rezultātā nācās mums norakstīt lielus etiķešu krājumus, radot papildus izmaksas," stāstīja Ruņģis.

Tikmēr "Abavas" vīna darītavas pārstāvis uzsvēra, ka reklāmas ierobežojumi ir nevienlīdzīgi dažādām alkohola kategorijām.

"Mēs atbalstītām stingrākus ierobežojumus stiprā alkohola reklāmai, kas nodara lielāku kaitējumu cilvēka uzvedībai un veselībai, nekā mazalkoholiskie dzērieni. Kā piemērs noteikti jāmin Latvijas dabīgie ābolu sidri, kuros alkohola saturs ir ievērojami zemāks un nodara ievērojami mazāku kaitējumu veselībai," atzīmēja Barkāns.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka uzņēmumā saglabās uzmanību un vēros, vai plānotie ierobežojumi nesniegs negodīgus un nevienlīdzīgus priekšnosacījumus ārvalstu interneta e-komercijas platformām, kurās alkohola produktu un akciju reklāmas netiek ierobežotas. Barkāna ieskatā pagaidām nav saprotams, kā Latvijā plānots uzraudzīt un ierobežot ārvalstu internetu portālu alkohola reklāmu un vai to vispār ir iespējams izdarīt.

Savukārt Ruņģis uzsvēra, ka Latvijā alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju ievērojami atpaliek no tādām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) alus lielvalstīm kā Čehija, Vācija, Austrija. Turklāt alus patēriņš Latvijā pēdējo trīs gadu laikā ir ievērojami samazinājies.

Ruņģis norādīja, ka 2020.gadā kopējais pārdoto alus litru apjoms Latvijā saruka par 7,5%, 2021.gadā - par 5,2%, bet 2022.gadā - par 0,5%. Vienlaikus kopējais alkohola patēriņš Latvijā ir pieaudzis un ir augstākais starp OECD.

"Pie Latvijas pirmās vietas alkohola patēriņā nav vainojams Latvijas nacionālais dzēriens alus, kura patēriņš Latvijā pēdējo desmit gadu laikā samazinājies par vairāk nekā 20%," uzsvēra Ruņģis.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka 2021.gadā "Abavas dārzi" strādāja ar 1,329 miljonu eiro apgrozījumu, vienlaikus uzņēmums cieta zaudējumus 363 571 eiro apmērā. "Abavas dārzi" ir reģistrēti 2011.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,2 miljoni eiro. Kompānija pieder Zanei Gorbunovai (58,33%), Raitim Gadzjum (27,08%), Mārtiņam Barkānam (8,33%) un Alvim Krasovskim (6,25%).

Jau ziņots, ka "Valmiermuižas alus" apgrozījums 2021.gadā bija 5,816 miljoni eiro, kas ir par 5,4% vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 11,5% un bija 274 877 eiro.

Kompānija "Vamiermuižas alus" reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,397 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir "Valmiermuižas ieguldījumu fonds", kurā 60% daļu pieder Ruņģim, 24% - Austrijas ieguldījumu fondam "Industrieliegenschaftenvervaltungs" (ILAG), bet 16% - Austrijā reģistrētajam "MVF40 Beteiligungs".

Savukārt "Amber Latvijas balzams" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 108,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa saruka par 27,5% un bija 6,332 miljoni eiro. "Amber Beverage Group" īpašnieks ir miljardieris Jurijs Šeflers. Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 495 660 eiro. "Latvijas balzama" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" otrajā sarakstā.