Veterinārārstu biedrība: Problēma ar veterināro zāļu pieejamību tirgū palielinās

Viņš atzīmēja, ka Latvijā kopumā situācija ar veterināro zāļu pieejamību nav kritiska, bet ir zāļu grupas, kuru trūkumu periodiski izjūt Latvijas praktizējošie veterinārārsti.

"Prognozes nav visai optimistiskas, jo viens no iemesliem ir karš Ukrainā. Tas saistīts ar farmācijas uzņēmumu nodarbinātību zāļu ražošanai un piegādei kara medicīnas vajadzībām," teica Šmeliņš.

Viņš norādīja, ka pamatā trūkst kortikosteroīdu grupas zāles, dažas antibiotikas, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kā arī vakcīnas suņiem un kaķiem. Trūkstošās zāles veterinārārsti cenšas aizstāt ar analogām zālēm, nodrošinot vienreizējas ievešanas atļaujas, kuras izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Zāļu trūkumam Latvijā ir tie paši iemesli, kas visā Eiropā, atzina Šmeliņš, norādot, ka pamatā tā ir loģistikas problēma, ražotāju nespēja saražot un piegādāt.

"Kopumā situācija Latvijā nav kritiska. Iztrūkstošās zāles, tai skaitā dzīvnieku vakcīnas, tiek aizstātas ar citām līdzīgas darbības zālēm. Problēmas risināšanā cieši praktizējošie veterinārārsti sadarbojas ar PVD un Zemkopības ministriju," stāstīja Šmeliņš.

PVD Veterināro zāļu reģistrācijas daļas vadītāja Zanda Auce aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas Veterināro zāļu reģistrā 2022.gadā bija reģistrētas 1044 veterinārās zāles, no kurām tirgū bija pieejami 60%.

Auce atzīmēja, ka lai gan veterināro zāļu ražotājiem ir pienākums nekavējoties reģistrēt Eiropas Savienības (ES) veterināro zāļu datubāzē informāciju par katru veterināro zāļu pieejamību katrā attiecīgajā dalībvalstī, līdz šim informācija no zāļu ražotāja par veterināro zāļu pieejamību ir saņemta reti.

PVD visbiežāk no veterināro zāļu ražotājiem saņem informāciju par vakcīnu piegādes pārtraukumiem, kas saistīti ar tehniskām ražošanas problēmām. Savukārt otra liela problēmu grupa, kas spilgti izgaismojās Covid-19 pandēmijas laikā, ir aktīvo vielu piegādes pārtraukumi un no tā izrietošas veterināro zāļu ražošanas un piegādes pārtraukumi.

Auce gan atzīmēja, ka abas minētās problēmas parasti skar ne tikai Latviju, bet visu ES kopumā.

"Veterināro zāļu reģistrā var meklēt analogus starp Latvijā jau reģistrētajām veterinārajām zālēm. Ja tomēr analogus nevar atrast, vai tie nav pieejami tirgū, tad pastāv arī citas iespējas, proti, Latvijā ir vairāki mehānismi, kas paredzēti veterināro zāļu pieejamības nodrošināšanai," skaidroja Auce.

Kā vienu no mehānismiem Auce minēja, PVD iespēju izdot atļauju ievest Latvijā nereģistrētas veterinārās zāles no citas ES valsts vai, atsevišķos gadījumos, no trešās valsts. PVD vidēji gadā izsniedz apmēram 40 atļaujas ievest Latvijā nereģistrētas veterinārās zāles.

Savukārt otra iespēja ir saņemt veterināro zāļu paralēlās tirdzniecības atļauju zālēm, kas ir Latvijas Veterināro zāļu reģistrā, bet tiek ievestas no citas ES valsts lieltirgotavas.

Auce uzsvēra, ka pēdējo četru gadu laikā būtiski ir pieaudzis paralēlajā tirdzniecībā izplatīto veterināro zāļu skaits. Ja 2019.gadā PVD izsniedza pirmo atļauju izplatīt zāles paralēlajā tirdzniecībā, tad 2022.gadā paralēlās tirdzniecības atļaujas ir izsniegtas 56 veterinārajām zālēm.

Vienlaikus Auce norādīja, ka "veterināro zāļu ražotāji kā nozīmīgu šķērsli zāļu pieejamības nodrošināšanai min prasību marķēt veterinārās zāles valsts valodā. Piemēram, Latvijā gadā ieved tikai pāris iepakojumus ar veterinārajām zālēm, kas paredzētas retām slimībām un mazskaitlīgām dzīvnieku sugām. Šādas veterinārās zāles marķēt latviski ir nerentabli".

Tāpat viņa stāstīja, ka ir virkne ar veterinārajām zālēm, kuras drīkst ievadīt tikai veterinārārsts, piemēram, vakcīnas un narkozes līdzekļi. Šādus un līdzīgus gadījumus PVD individuāli izvērtē un var izsniegt atļauju zāles nemarķēt valsts valodā ar noteikumu, ka šādām veterinārajām zālēm ir pievienota instrukcija latviešu valodā.

Auce arī informēja, ka šobrīd PVD izstrādā jaunu veterināro zāļu reģistra informācijas sistēmu, kurā paredzēts apkopot arī informāciju par veterināro zāļu pieejamību tirgū, tādējādi ļaujot analizēt veterināro zāļu pieejamības tendences Latvijā.

LVB ir brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas apvieno veterinārmedicīnas izglītību ieguvušus veterinārārstus un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes studentus.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.