Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.

Tomēr šobrīd Latvijā, Lietuvā un arī virknē citu valstu veidojas situācija, kad banku peļņa var strauji pieaugt, tām neuzņemoties risku. Proti, peļņu gūstot kā starpību starp procentu likmēm, ko tās saņem no centrālās bankas un ko tās maksā par klientu noguldījumiem, skaidroja Kazāks.

Lietuva kā risinājumu redz solidaritātes maksājumu jeb papildu nodokli peļņai, ko plāno novirzīt valsts vajadzībām. Kazāks norādīja, ka Latvijā cenšas iet citu ceļu - panākt straujāku kreditēšanu un pateicīgākus nosacījumus Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kas ekonomikai dotu lielāku un paliekošāku pienesumu nekā nodoklis.

"Ja situācija nemainās, proti, ja kreditēšana turpina būt vāja, kredītu likmes starp augstākajām, bet depozītu likmes starp zemākajām eirozonā, tad politiķi galu galā var izlemt apsvērt arī papildu nodokli īpaši augstai banku peļņai ("windfall profit tax"), tā pārdalot ieguvumus visai sabiedrībai. Straujāka kreditēšana un augstākas depozītu likmes ekonomiski gan būtu krietni labāks risinājums," uzsvēra Kazāks.

Viņš arī akcentēja, ka, pēc būtības, izvēle ir banku rokās, tostarp Latvijas Banka no bankām sagaida darbības trijos virzienos.

Pirmkārt, pēc Kazāka teiktā, tiek sagaidītas augstākas noguldījumu likmes mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Proti, lai iedzīvotāju un uzņēmumu noguldījumu likmes sekotu procentu likmei, ko bankas saņem no centrālās bankas. Noguldījumu likmēm Latvijā nevajadzētu būt zemākām par tām, kādas ir citās Baltijas valstīs, tostarp Igaunijā tās līdz šim ir būtiski augstākas.

Otrkārt, nepieciešams samazināt izmaksas, ar kurām saskaras banku klienti, it īpaši komisijas maksas. Kazāks skaidroja, ka tās ne tikai sadārdzina kreditēšanu un citus banku sniegtos pakalpojumus, bet arī ierobežo klientu mobilitāti un konkurenci banku starpā. Īpaši tas attiecināms uz komisijām, kas skar kreditēšanu - kredītu izskatīšanas komisijas, refinansēšanās komisijas un citas.

"Trešais virziens ir labvēlīgas vides un noskaņojuma sagatavošana kreditēšanas palielināšanai, lai pārlauztu iepriekšējā biznesa cikla nelabvēlīgo tendenci kredītu apjomam ekonomikā konsekventi sarukt. Izvērtēt risku modeļu atbilstību, uzlabot pakalpojumu daudzveidību un pieejamību, paust skaidru apņemšanos par kreditēšanas apjomu palielināšanu, lai palielinātu uzņēmumu ambīcijas investēt," sacīja Kazāks.

Viņš piebilda, ka pašlaik turpinās sarunas ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un bankām, un šajās sarunās tiek cerēts panākt konkrētus risinājumus un apņemšanās.

Savukārt Latvijas Banka tuvākajos mēnešos lems, kā atvieglot regulējuma prasību par kredītu līmeņa apmēru pret banku kapitālu, ko banku sektors uzskata par pārāk stingru. Šo regulējumu plānots harmonizēt ar pārējām Baltijas valstīm. Tiks pārskatīts kredītiestādēm Latvijas Bankai sniedzamās informācijas apmērs uzraudzības jautājumos, kā arī banku risku modeļos izvērtēta 2008.gada krīzes ietekme.

Stiprinot konkurenci un veicinot klientu mobilitāti, tiks apkopota un regulāri publicēta informācija par kredītu un noguldījumu likmēm Latvijas bankās, kā arī informācija par kredītu komisijām. Latvijas Banka regulāri veiks un publicēs analīzi par finansējuma pieejamību Latvijā un identificēto problēmu cēloņiem. Paredzēts arī pilnveidot informācijas apmaiņu ar uzņēmumiem, identificējot cēloņus, kas norādīti par finansējuma saņemšanas atteikuma iemeslu.

"Līdz šim vājās kreditēšanas iemesli ir meklējami daudzu faktoru kombinācijā, un svarīgi šajā situācijā nevis rādīt vienam uz otru ar pirkstu, meklējot iespējamo vainīgo, bet katram no iesaistītajiem izprast savu lomu un atbilstoši rīkoties, lai pēc iespējas ātrāk situāciju uzlabotu. Vēl vienu biznesa ciklu bez aktīvas kreditēšanas Latvija atļauties nevar," atzina Kazāks.

Jau ziņots, ka Lietuvas Finanšu ministrija izteikusi rosinājumu ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, kas tiktu izmantota valsts militārās mobilitātes uzlabošanai.

Solidaritātes maksas apmērs būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ienākumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ienākumus pēdējos četros gados. 2023.gadā solidaritātes maksas apmērs tiktu aprēķināts, par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2018.-2021.gadā, bet 2024.gadā - par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2019.-2022.gadā.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte skaidroja, ka solidaritātes maksas apmērs bankām būtu mazāks, ja tās palielinātu noguldījumu procentu likmes un samazinātu aizdevumu procentu likmes. Šimonīte arī sacīja, ka bankas gūst lielus procentu ienākumus no noguldījumiem Lietuvas Bankā, kuru procentu likmes pēdējā laikā pieaug, jo procentu likmes palielina Eiropas Centrālā banka.

Solidaritātes maksa būtu spēkā divus gadus, un tā būtu jāmaksā bankām, kurās rezidentu noguldījumu apmērs ir vismaz 400 miljoni eiro. Šim kritērijam Lietuvā atbilst "Swedbank", SEB, "Luminor" un "Šiauliu bankas", kā arī, iespējams, "Revolut", taču šajā bankā ir liels nerezidentu noguldījumu īpatsvars.

Ieņēmumi no solidaritātes maksas divos gados tiek plānoti 510 miljonu eiro apmērā.

Par līdzekļiem, kas iegūti no solidaritātes maksas, paredzēts finansēt apkārtceļa būvniecību militārajiem pārvadājumiem, lidostu un Klaipēdas jūras ostas paplašināšanu un rekonstrukciju, nacionālo autoceļu paplašināšanu Rūdninku poligona apkārtnē, šosejas rekonstrukciju pie Polijas robežas, tiltu un viaduktu rekonstrukciju un citus militārās mobilitātes projektus.

Lietuvas militārās mobilitātes vajadzībām nepieciešams finansējums 963 miljonu eiro apmērā. Šo summu iecerēts iegūt no banku solidaritātes maksas un Eiropas Savienības līdzekļiem.