Levits izsakās pozitīvi par Latvijas un Luksemburgas ekonomiskām attiecībām

Valsts prezidents atzīmēja, ka jau kādu laiku dzīvojam vētrainos ģeopolitiskajos apstākļos laikos. Īsti neatgūstoties no pandēmijas izraisītajām ekonomiskajām sekām, 24.februāra rītā Krievija sāka agresīvo militāro iebrukumu Ukrainā.

Levits akcentēja, ka jau gadu tas izraisa neaprakstāmas Ukrainas cilvēku ciešanas un vienlaikus ietekmē pasaules ekonomiku gan ar enerģijas krīzi, gan ar strauju inflāciju. Valsts pirmā persona norādīja, ka Latvija un Luksemburga ir vienotas atbalstā Ukrainai un abas valstis ir pārliecinātas, ka drīzumā varēs svinēt Ukrainas uzvaru.

Prezidenta ieskatā, šajā ekonomiskās nenoteiktības laikmetā jābūt īpaši drosmīgiem un inovatīviem. Viņš pauda uzskatu, ka pētniecībai un attīstībai, kā arī inovācijām tehnoloģiju jomā var būt izšķiroša nozīme ekonomiskajai izaugsmei un valsts ilgtspējīgai attīstībai.

Levits arī pauda gandarījumu, ka Latvijas uzņēmumi ir ievērojami palielinājuši eksportu uz Luksemburgu, kā arī Luksemburgas uzņēmumiem ir liela interese par investīcijām Latvijā. Prezidents ir pārliecināts, ka līdzšinējā sadarbība ir labs pamats, lai vēl vairāk to attīstītu un izvērstu.

Prezidents vērsa uzmanību uz to, ka Latvija kā mērķi ir izvirzījusi ekonomikas transformāciju Eiropas Zaļajā kursā, it sevišķi sniedzot atbalstu zināšanu ietilpīgām un augstas pievienotās vērtības nozarēm. Levits norādīja, ka biznesa foruma galvenie temati - digitalizācija un ilgtspēja - atbilst kopīgajiem mērķiem un iniciatīvām, ko abas valstis attīsta un virza Eiropas Savienībā. Temati arī raksturo valstu individuālās prioritātes un nosaka skaidru virzienu divpusējai sadarbībai, klāstīja Levits.

"Patlaban Latvijas zinātniskā kapacitāte un atbalsts uzņēmējiem tiek stiprināts tādās jomās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, viedā enerģētika un viedo materiālu zinātne, kā arī biomedicīna un zināšanu ietilpīga bioekonomika. Katrā no šīm jomām Latvijai un Luksemburgai ir sava zinātniskā ekspertīze un konkurētspējīgi uzņēmumi. Mēs varam ļoti labi papildināt viens otru," atzīmēja valsts pirmā persona.

Viņš norādīja, ka abām valstīm ir kopēji mērķi arī klimatneitralitātes sasniegšanā. Pēc prezidenta paustā, Latvijas bagātība ir meži, kas klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas. Viņš piebilda, ka arī Luksemburga ir bagāta mežiem. Levits akcentēja, ka vieni no inovatīvākajiem uzņēmumiem mūsu valstī darbojas tieši mežsaimniecībā, tādēļ prezidentam ir gandarījums, ka šīs dienas biznesa foruma viens no paneļiem būs veltīts šim sektoram.

"Meža apsaimniekošana bez jaunākajām tehnoloģijām šodien nav iedomājama. Piemēram, Latvijā mēs esam izstrādājuši meža apsaimniekošanai nepieciešamu risinājumu ar satelītu datos balstītām tehnoloģijām. Tas palīdz novērtēt koku sugas, to augstumu un blīvumu, kas savukārt ļauj precīzi noteikti mežu krājumus un attiecīgās vietas, ko var nodot ciršanai," konstatēja prezidents.

Viņš norādīja, ka 2021.gadā Latvija kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras asociēto dalībvalsti. Pēc prezidenta paustā, Latvijai ir inovatīvi uzņēmumi arī kosmosa tehnoloģiju jomā. Ņemot vērā Luksemburgas spēcīgi attīstīto potenciālu kosmosa tehnoloģijās un kosmosa tiesībās, kas ir arī prezidenta intereses lauks, abas valstis saredz ciešāku sadarbību gan Eiropas Kosmosa aģentūras, gan "Horizon Europe" projektos.