• Ginters,
  • Guntra,
  • Marianna
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


FM Latvijas IKP šogad prognozē pagājušā gada līmenī (INFOGRAFIKA)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 18:45, 10.03.2023


Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā saglabāsies pagājušā gada līmenī, bet 2024.gadā gaidāma ekonomikas izaugsme 2% apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes Latvijas Stabilitātes programmas sagatavošanai.


Ilustratīvs foto.

Salīdzinot ar iepriekšējām, 2022.gada decembra sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2023.gadam ir palielināta par 0,6 procentpunktiem, bet 2024.gadam IKP pieaugums prognozēts par vienu procentpunktu mazāks nekā pagājušā gada decembrī.

Divos nākamajos gados - 2025. un 2026.gadā - ekonomikas izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 2,9% un 2,8% apmērā.

Gada vidējā inflācija 2023.gadam prognozēta 10% līmenī, kas ir būtiski mazāks cenu kāpums nekā 2022.gadā, kad inflācija sasniedza 17,3%. Tomēr salīdzinājumā ar decembra sākumā prognozēto inflācijas prognoze ir paaugstināta par 1,5 procentpunktiem, ko noteica augstāki gada beigās fiksētie siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes tarifi, kā arī spēcīgāki inflācijas otrās kārtas efekti. 2024.gadā inflācija turpinās pazemināties, cenu pieaugumam veidojot 2,2%, bet pēc tam stabilizējoties 2,5% līmenī.

Mēneša vidējā darba samaksa šogad turpinās strauji palielināties, ko ietekmēs gan cenu līmeņa pieaugums, gan būtiskais minimālās darba samaksas kāpums no 500 līdz 620 eiro, gan valsts budžeta izdevumu pieaugums sabiedriskā sektora darbinieku algām, tostarp aizsardzības un izglītības nozarēs. Pēc FM prognozēm, mēneša vidējā bruto darba samaksa šogad palielināsies par 8,5%, bet nākamajos gados algu pieauguma temps kļūs lēnāks, pakāpeniski pietuvojoties produktivitātes pieauguma tempam un stabilizējoties 4-5% līmenī.

Līdz ar sagaidāmajiem nedaudz labākiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem bezdarba līmeņa prognoze 2023.gadam ir samazināta par 0,2 procentpunktiem - līdz 7,1%, bet turpmākajos gados bezdarbs turpinās pakāpeniski pazemināties, ko noteiks gan straujākas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita mazināšanās, kas no 2024.gada noteiks arī nelielu tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita kritumu.

FM norāda, ka ekonomikas izaugsmes prognozes paaugstināšana 2023.gadam saistīta ar nedaudz labāku Latvijas ekonomikas attīstību pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, kā arī 2022.gadā kopumā, IKP pieaugot par 2%. Siltā ziema un valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību patēriņu, un pēdējo mēnešu laikā nedaudz uzlabojušās arī Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu un eirozonas attīstības prognozes 2023.gadam. Vienlaikus Krievijas sāktā kara un augošo izmaksu ietekme uz ražošanas attīstību var izpausties ar lielāku laika nobīdi nekā sākotnēji sagaidīts, un 2024.gadā ekonomikas izaugsme būs nedaudz lēnāka, kā prognozēts iepriekš.

FM prognozes par ekonomikas attīstību kopumā ir nedaudz piesardzīgākas, taču ļoti tuvas Eiropas Komisijas (EK) 13.februārī publiskotajām prognozēm, kas paredz, ka Latvijas IKP 2023.gadā palielināsies par 0,1% un 2024.gadā - par 2,7%. Vienlaikus EK 2023.gadam Latvijai prognozējusi arī nedaudz lēnāku patēriņa cenu pieaugumu, gada vidējo inflāciju paredzot 8,7% apmērā.

Aktualizējot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM saglabāja pieņēmumu, ka ģeopolitiskā situācija būtiski nepasliktinās un nenotiek krasa karadarbības eskalācija, kā arī izvērtēja ārējās un iekšējās vides riskus, un norāda, ka prognozes joprojām ir izstrādātas ārkārtīgi augstas nenoteiktības apstākļos. Būtiskākie negatīvie riski joprojām ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju, kā arī ar straujām energoresursu cenu svārstībām un to ierobežoto pieejamību.

Prognožu sagatavošanas procesā FM konsultējās ar Starptautiskā Valūtas fonda, EK, Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes šā gada februārī ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.

Visas Eiropas Savienības valstis katru gadu aprīlī iesniedz EK Stabilitātes programmas (eirozonas valstis) vai Konverģences programmas (eirozonā neietilpstošas valstis), kas satur dalībvalstu budžeta prognozes turpmākajiem trim gadiem, kā arī precizē budžeta prognozes pašreizējam gadam. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas nosacījumiem.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Būvniekiem jārēķinās, ka Rīgā 80% teritoriju ir dažādi apgrūtinājumi (+VIDEO)

Vērtības transformējas, kā to šobrīd lieliski var vērot Latgales priekšpilsētā.

Ekonomika VNĪ nav izdevies izsolīt Maskavas namu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pirmajā izsolē par Maskavas kultūras un biznesa centru Rīgā, Marijas ielā 7, kas plašāk pazīstama kā Maskavas nams, nav izdevies piesaistīt potenciālo investoru interesi.

Ekonomika Eksperts: elektromobiļiem ir jāizmanto zemie enerģijas tarifi (+VIDEO)

Plānojot un optimizējot uzlādes laiku un sekojot līdzi biržas cenām, jums ir iespējams būtiski ietaupīt.

Lasiet arī

Kriminālziņas Pārvadātājs no Latvijas centies ievest Lietuvā 74 kaķus no Baltkrievijas

Pārvadātājs no Latvijas, rupji pārkāpjot dzīvnieku pārvadāšanas prasības, Lietuvā no Baltkrievijas mēģinājis ievest 74 kaķus, ceturtdien paziņoja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests.

Ekonomika Ēka Brīvības un Ģertrūdes ielu stūrī izsolīta par 4,19 miljoniem eiro

Vēsturiskais nekustamais īpašums Brīvības ielā 68, Rīgā, nosolīts par 4,19 miljoniem eiro, kas ir par 1,49 miljoniem eiro vairāk nekā noteiktā izsoles sākumcena 2,7 miljonu eiro apmērā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Veselība Abu Meri vēlas pamata vakcīnas noteikt par obligātām

Latvijā būtu nepieciešams stingrāk ierobežot par vakcināciju izplatīto dezinformāciju, šodien preses konferencē pēc Imunizācijas valsts padomes sēdes pauda veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Ekonomika LVM ražošanas kompleksu eksperti atzinīgi novērtēja (+VIDEO)

No koka būvētās ēkas gadu desmitiem sevī droši noglabā klimatam nevēlamo CO2.