• Andis,
  • Zeltīte
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas valsts mežu apgrozījums pērn provizoriski pieaudzis par 39,8%

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 10:11, 02.03.2023


VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) apgrozījums pērn provizoriski sasniedzis 566,577 miljonus eiro, kas ir par 39,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas palielinājās divas reizes - līdz 258,485 miljoniem eiro, liecina LVM nerevidētie finanšu rādītāji par 2021.gadu.



Uzņēmuma vadība skaidro, ka peļņas līmeņa pieaugumu galvenokārt ietekmējuši lielāki ieņēmumi no koksnes pārdošanas, kas veidoja 96% no kopējiem ieņēmumiem, to skaitā 519,3 miljoni eiro gūti no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas.

Ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu realizācijas pērn bija par 144,8 miljoniem eiro lielāki nekā 2021.gadā. Ieņēmumu pieaugumu ietekmējušas būtiski augstākas sortimentu pārdošanas cenas - vidējā apaļkoksnes sortimentu pārdošanas cena 2022.gadā bija par 24,81 eiro kubikmetrā jeb 44% augstāka nekā gadu iepriekš. Savukārt pārdotais apaļkoksnes sortimentu apjoms ir par 250 000 kubikmetru mazāks nekā 2021.gadā.

LVM apjoma kritumu skaidro ar strauji pieaugošo mežizstrādes un transporta pakalpojumu pieprasījumu no privāto mežu īpašniekiem, kas pakalpojumu tirgū radījis deficītu.

Līdztekus LVM pērn guva 10,6 miljonus eiro no augošu koku realizācijas, kas ir par 3,5 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt vidējā pārdošanas cena, salīdzinot ar 2021.gadu, bijusi par 18,20 eiro kubikmetrā augstāka. Pērn realizēti 190 000 kubikmetru augošu koku.

Ieņēmumi no šķeldas pārdošanas 2022.gadā bija 17,5 miljoni eiro, par 9,6 miljoniem pārsniedzot iepriekšējā gadā gūtos ieņēmumus. Kopumā aizvadītajā gadā pārdotās šķeldas apjoms megavatstundu izteiksmē veidoja 661 100, kas ir par 69 200 megavatstundām vairāk nekā 2020.gadā.

Pārskata periodā ieņēmumi no meža koku sēklu un stādu pārdošanas bija 8,2 miljoni eiro jeb par 13% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopumā 2022.gadā realizēti 61,4 miljoni meža koku stādu, no tiem 28,7 miljoni jeb 47% pārdoti ārējiem klientiem, tai skaitā eksportēti 14,9 miljoni stādu. Savukārt meža atjaunošanai LVM apsaimniekotajās platībās realizēti 32,7 miljoni stādu.

Tikmēr četri miljoni eiro gūti ieņēmumos no minerālo materiālu un to maisījumu tirdzniecības ārējiem klientiem, no rekreācijas un medību pakalpojumiem gūti ieņēmumi 1,4 miljonu eiro apmērā, bet ieņēmumi no biznesa sistēmu risinājumu ārējām izstrādēm un pakalpojumiem 2022.gadā bija 600 000 eiro.

Kā norāda LVM vadība, pērn, stādot un sējot, mežs atjaunots 13 200 hektāru platībā un, stādot plantāciju, mežs ieaudzēts 400 hektāru platībā, savukārt jaunaudžu kopšana veikta 28,6 tūkstošos hektāru. Savukārt jaunaudzes 2022.gadā koptas 28 600 hektāros.

Vienlaikus LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka 2022.gadā uzņēmums ir sasniedzis rekordaugstus darbības rādītājus un plānots, ka valsts saņems lielākās dividendes uzņēmuma vēsturē.

Tāpat viņš paredz, ka 2023.gads gan LVM, gan visai meža nozarei būs izaicinājumiem bagāts, jo gads ir sācies ar sarežģītu un nenoteiktu situāciju globālajā koksnes tirgū, un ir grūti prognozēt, kad un kā notiks tirgus atgūšanās.

"Uzņēmums plāno nodrošināt ne vien stabilas koksnes piegādes mūsu valsts tautsaimniecībai, bet arī pieaugošu kurināmās šķeldas apjomu Latvijas enerģētikas uzņēmumiem, tā stiprinot valsts energoneatkarību un sekmējot virzību uz zaļās enerģijas izmantošanu. Arī šogad plānots, ka uzņēmuma apgrozījums pārsniegs 500 miljonus eiro. Tāpat, ņemot vērā meža darbu pakalpojumu sniedzēju trūkumu, uzņēmums šogad strādās pie risku mazināšanas plāna izveides ražošanas nepārtrauktības nodrošināšanai," norāda Beļskis.

LVM publicētā informācija liecina, ka 2023.gadā LVM plāno pārdot 7,14 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,97 miljonu kubikmetru apjomā.

Vienlaikus šogad uzņēmums plāno saražot kurināmo šķeldu 664 tūkstošu megavatstundu apjomā, kas būs pieejama vietējiem koksnes pārstrādes un enerģijas ražošanas uzņēmumiem.

Tāpat uzņēmumā plāno pārdot 979 700 kubikmetru minerālo materiālu un to maisījumu, realizēt 61,9 miljonus selekcionētu meža koku stādu, veikt jaunaudžu kopšanu 35 300 hektāru platībā, kā arī meža atjaunošanu un ieaudzēšanu 18 300 hektāru.

Tāpat LVM padome norāda, ka 2023.gadā plānots investēt 88,5 miljonus eiro, no kuriem 45,6 miljonus eiro jeb 52% paredzēts ieguldīt meža infrastruktūras attīstībā, tai skaitā meža ceļu, meža meliorācijas sistēmu un tiltu būvniecībā, projektēšanā un būvuzraudzībā. 2022.gadā tika investēti 47,5 miljoni eiro.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, LVM apgrozījums 2021.gadā bija 405,291 miljoni eiro, kas ir par 15,9% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 79,1% un bija 111,532 miljoni eiro.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Taivānas dronu ražotāji vēlas sadarboties ar Latviju (+VIDEO)

Pasākuma vispārējais mērķis ir izveidot platformu tīklu veidošanai.

Ekonomika Jautājumā par Tet un LMT nākotni ir trīs scenāriji, kā virzīties uz priekšu

Jautājumā par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni valdībai ir trīs scenāriji, kā varētu virzīties uz priekšu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ekonomika Kalvīša uzņēmums iegādājies vēl daļu «Latvijas gāze» akciju no «Gazprom»

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investment" un Lietuvas kompānija "Haupas" iegādājušās Krievijas uzņēmumam "Gazprom" iepriekš piederošās "Latvijas gāzes" akcijas no Omānas uzņēmuma "Qudrah International SPC", aģentūru LETA informēja "Latvijas gāzes" pārstāvji.

Ekonomika Ventspils stratosfēras zonde spēj sasniegt 30 kilometru augstumu (+VIDEO)

Lai derīgā krava netiktu sabojāta, tā ir aprīkota ar speciālu drošības izpletni.

Lasiet arī

Sabiedrība Aptauja: Gandrīz trešdaļā skolu finansējums mācību līdzekļiem nav pieaudzis

Gandrīz trešdaļā skolu skolu finansējums mācību līdzekļiem šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav pieaudzis un ir palicis nemainīgs, 4,4% - tas ir samazinājies, bet 38,7% - pieaudzis, secināts izdevniecības "Skolas Vārds" veiktajā izglītības iestāžu vadītāju aptaujā.

Kriminālziņas Ieceļot Latvijā liedz vairākiem Moldovas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņiem

Aizvadītajā diennaktī drošības apsvērumu dēļ ieceļošana Latvijā liegta četriem Moldovas, trīs Baltkrievijas un vienam Ukrainas pilsonim, aģentūru LETA informēja Valsts robežsardzē.

Sabiedrība Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam virza Pudānu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam nominējis brigādes ģenerāli, Zemessardzes komandieri Kasparu Pudānu.

Sabiedrība Lai Rīgas reģiona attīstībā notiktu uzrāviens, nepieciešami ieguldījumi

Lai Rīgas reģiona attīstībā notiktu uzrāviens, nepieciešami ieguldījumi, intervijā aģentūrai LETA teica Rīgas vicemērs, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības "Rīgas metropole" līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks (NA).